Francijas vēstniece: “Mums ar Latviju ir kopīgs mērķis: darīt visu, lai Ukraina noturētos un lai Krievija nekad neuzvarētu” 0
Aurēlija Ruajē-Gunēna, Francijas vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas ārlietu ministres Katerīnas Kolonā vizīte Bučā un Kijivā pirmdien, 30. maijā, ir piemērots brīdis, lai atgādinātu Francijas nostājas galvenos virzienus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Mums ar Latviju ir kopīgs skaidrs mērķis: darīt visu, lai Ukraina noturētos un lai Krievija nekad neuzvarētu. Ukrainā izšķiras mūsu kopīgā drošība. Nav pat apspriežama vājuma izrādīšana, mums ir jārīkojas ar apņēmību.
Mums ir skaidrs, ka tikai un vienīgi Ukrainai ir jāizlemj par sarunām ar Krieviju, pilnībā ievērojot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Pilnīgā atklātībā ar savu Ukrainas kolēģi prezidents Makrons uztur atvērtu saziņas kanālu ar Krievijas varu.
Francijas, tāpat kā mūsu ES un NATO partneru solidaritāte ar Ukrainu izpaužas konkrētās darbībās: humānā palīdzība (nogādātas vairāk nekā 800 tonnu kravas), neatliekamās palīdzības aprīkojuma piegādes, atbalsts pašvaldību līmenī, divpusējs finansiāls atbalsts, kā arī ES un G7 ietvaros. Kopumā atbalsta apmērs ir vairāk nekā divi miljardi dolāru. Francija līdz šai dienai uzņēmusi 85 000 Ukrainas bēgļu.
Militārais atbalsts, kas saprotamu iemeslu dēļ ir diskrētāks, jau tiek sniegts. Konkrēti Francija nesen piegādāja CAESAR lielgabalus un apmācīja Ukrainas karavīrus ar tiem rīkoties. Prezidents Makrons informēja savu Ukrainas kolēģi, ka Francija turpinās un intensificēs ieroču piegādes turpmākajās dienās un nedēļās.
Kāds Francijas prezidenta izteikums izsauca plašus komentārus, kad viņš aicināja “neļauties atriebības garam un vēlmei pazemot”. Tas tamdēļ, ka mums ir jāvadās pēc tiesiskuma. Krievijai ir jāuzņemas atbildība par savu agresiju, par visu tās starptautisko saistību pārkāpšanu, kas notiek jau kopš 2014. gada, kā arī par tās veiktajiem šausminošajiem noziegumiem. Francija, piemēram, ir nosūtījusi uz Ukrainu specializētus izmeklētājus pierādījumu vākšanai un strādā kopā ar Starptautisko krimināltiesu un Ukrainas ģenerālprokurori, lai Krievijas noziegumi nepaliktu nesodīti.
Šajā semestrī Francija ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts un nežēlo pūles, lai panāktu vienošanās par spēcīgām sankcijām un drosmīgiem soļiem, lai samazinātu visu veidu atkarību, jo īpaši enerģētisko atkarību no Krievijas. Tika pieņemtas bezprecedenta apmēra sankcijas pret Krievijas varu un visiem tiem, kas to atbalsta. Mēs turpināsim šajā virzienā.
Mēs paudām gandarījumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES. Prezidents Makrons uzsvēra: “Ukraina ir daļa no Eiropas ģimenes.” Šis pieteikums tiek izskatīts Eiropas Komisijā un valstu un valdību vadītāji par to diskutēs Eiropadomē jūnijā.
Prezidenta Makrona formulētais “Eiropas politiskās kopienas” projekts nav alternatīva iestāšanās procesam, bet papildinājums tam. Mēs uzskatām, ka ir jādod ātrs un skaidrs signāls ukraiņiem par eirointegrāciju. Pievienošanās process ES ir garš un prasīgs. Tamdēļ steidzami ir nepieciešami konkrēti solidaritātes veidi.
Visbeidzot es pieminēšu pārtikas drošības nopietno problēmu. Mūsu darbības prioritāte ir atrast veidus, lai varētu tikt eksportēti miljoniem tonnu Ukrainas labības, ko bloķē Krievija, un no kā pārtikas jomā ir atkarīga liela pasaules daļa.
Likmes mūsu kontinentam ir pārāk augstas, lai spēlētu dalīšanās spēli. Būsim stipri Ukrainas dēļ, būsim vienoti.
