Francija ir atgriezusies ierindā, lai kļūtu par pasaules vadošo vīna ražotāju un apsteigtu Itāliju 24
Itālijas vīna ražošanas krituma dēļ Francijai 2023. gadā varētu kļūt par pasaules vadošo ražotāju. Pēc ekspertu domām, pirmās aplēses liecina, ka Francijai vajadzētu atgūt augstāko vietu uz pasaules vīna ražošanas goda pjedestāla, apsteidzot Itāliju, kurai pagājušajā gadā vīnogu raža ir mazāka, ziņo “Euronews“.
Šogad Francijas vīna ražošanai “vajadzētu sasniegt 46 miljonus hektolitru, kas ir salīdzināms ar 2022. gada līmeni un par 3% augstāks nekā vidēji 2018.-2022. gadā”, piektdien paziņoja Francijas Lauksaimniecības ministrijas statistikas departaments Agreste, pamatojoties uz aplēsēm, kas sagatavotas uz 1. oktobri.
Tikmēr sagaidāms, ka Itālijā vīna ražošana samazināsies līdz aptuveni 43 miljoniem hektolitru, salīdzinot ar 50 miljoniem iepriekšējā gadā, teikts Itālijas galvenās lauksaimniecības organizācijas “Coldiretti” 2.oktobrī izplatītajā paziņojumā presei.
“Tas ir nozīmīgs notikums,” aģentūrai AFP sacīja Bordo universitātes vīna ekonomikas speciālists Žans Marī Kardebats.
Vīna dārzus skārusi miltrasa
Kopš 2007. gada, izņemot 2011. un 2014. gadu, Itālija ir bijusi pasaulē vadošā vīna ražotāja, liecina Starptautiskās Vīna organizācijas (OIV) dati.
“Taču tas ir sezonāli,” piebilda Kardebats, skaidrojot, ka Itālijas vīna dārzus šogad īpaši smagi skārusi miltrasa.
“Coldiretti” atsaucās uz “sarežģītu sezonu no meteoroloģiskā viedokļa.
Sliktie laikapstākļi un karstuma viļņi samazināja ražošanu par aptuveni 14% valstī kopumā un līdz 50% dienvidu centrālajā daļā”.
Tomēr mēneša sākumā vēl bija cerība maigā un sausā klimata dēļ. Tas bija labvēlīgs ražas kvalitātei.
Runājot par Franciju, situācija dažādos vīna dārzos ir pretrunīga, sacīja “Agreste”. “Ražošana ir samazinājusies Bordo un dienvidrietumos miltrasas un karstuma dēļ, Langdokā un Rusijonā – sausuma dēļ,” atzīmēja organizācija, piebilstot, ka citur, īpaši Šarantas reģionā, situācija ir labvēlīga.
Lai gan pieprasījums pēc vīna pasaulē arī ir “īslaicīgi palēninājies, īpaši no Ķīnas”, Itālijas ražošanas kritums “ir diezgan laba ziņa”, jo tam vajadzētu mazināt spiedienu uz cenām, sacīja Žans Marī Kardebats.
Tirgu satricina vairāki faktori
Vīna tirgu pēdējos gados ir satricinājušas klimata pārmaiņas, kā arī krājumu uzkrāšanās pandēmijas un inflācijas laikā.
Saskaņā ar ES datiem šogad visā blokā tika novērots vīna patēriņa kritums par 7%, Francijā – 15%. Kopumā ES vīna eksports 2023. gada pirmajos mēnešos bija 8,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Šā gada jūnijā Eiropas Komisija pieņēma virkni pasākumu, lai atbalstītu ES vīna ražotājus. Katru gadu nozarei tiek veltīts aptuveni 1 miljards eiro.
Vīna ražotāji arī cenšas pielāgoties pārmaiņām, ar kurām saskaras nozare, īpaši tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.
Francijas Božolē reģionā Francijas Vīna un vīnogulāju institūts veic tehnisko risinājumu testus, lai aizsargātu vīnogulājus un vīnogu šķirnes, kas ir labāk saderīgas ar jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem.
