Francijā EP vēlēšanās Lepēna sakāvusi Makronu 0
Francijā EP vēlēšanās galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) sakāvusi prezidenta Emanuela Makrona sarakstu “Atdzimšana”, liecina pirmdienas rītā publiskotie daļējie balsu skaitīšanas rezultāti.
RN līdere Marina Lepēna jau paziņojusi par “tautas uzvaru”.
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 98% biļetenu saskaitīšanas, RN ieguvusi 23,4% balsu, kamēr “Atdzimšanu” atbalstījuši 22,3% vēlētāju.
Taču tā kā balsu skaits ir tik līdzīgs abas partijas EP iegūs 23 vietas. Situācija par labu RN mainīsies pēc tam, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) un tās vietas EP tiks pārdalītas starp citām valstīm. Tādā gadījumā RN iegūs vēl vienu mandātu, kamēr “Atdzimšanai” joprojām saglabāsies 23 vietas.
Trešajā vietā EP vēlēšanās ar 13,4% balsu ierindojusies partija “Eiropas Ekoloģija – zaļie” (EELV), kas guvusi negaidīti lielus panākumus. Attiecīgi EELV iegūs 13 vietas EP.
Makrona atbalstītāji centušies mazināt RN uzvaras nozīmīgumu, un kāds prezidentam tuvu stāvošs avots norādījis, ka galēji labējie nav pārspējuši savu visu laiku labāko rezultātu, ko toreizējā Nacionālā fronte guva iepriekšējās EP vēlēšanās 2014.gadā, izcīnot 25,9% balsu.
Gan Lepēna, gan Makrons mēnešiem ilgi EP vēlēšanas pasniedza kā cīņu starp abu pārstāvētajām krasi atšķirīgajām Eiropas nākotnes vīzijām.
Makarons stingri iestājies par tālāku Eiropas Savienības (ES) integrāciju, balstoties liberāldemokrātiskās vērtībās, kamēr Lepēna vērsusies pret imigrāciju un aicinājusi saglabāt suverēnu valstu Eiropu.
Lai gan Lepēna un premjerministra Eduārs Filips RN izcīnīto pirmo vietu novērtējuši dažādi, viņu bijuši vienisprātis, ka EP vēlēšanu rezultāti iezīmē pārmaiņas Francijas politiskajā arēnā.
Tikmēr mazāk veiksmīgās opozīcijas partijas apsūdzējušas Makronu galēji labējo panākumu vairošanā, jo prezidents kampaņu pārvērtis par cīņu, kurā piedalās tikai viņa pārstāvētie proeiropeiskie centristi un RN.
Tomēr galvenais vēlēšanu nakts pārsteigums, tāpat kā vairākās citās ES dalībvalstīs, bija relatīvi lielie “zaļo” panākumi un pieaugusī vēlētāju aktivitāte, kas sasniedza gandrīz 51%, kamēr iepriekšējās EP vēlēšanās 2014.gadā pie balsošanas urnām devās tikai 42,4% francūžu.
Lepēna jau pieprasījusi izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, jo Makronam, kurš EP vēlēšanas pārvērtis “referendumā par savu politiku un patiesībā par sevi personiski”, tagad “jāizdara secinājumi”.
Pat premjers Filips atzinis, ka otrās vietas ieguvējs nevar apgalvot, ka guvis uzvaru.
Abi politiķi atzinuši, ka vēlēšanu rezultāti liecina par pārmaiņām, kas notikušas politikā kopš 2017.gada, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Makrons, iegūstot 66,1% balsu, pārliecinoši sakāva Lepēnu.
Lepēna norādījusi, ka vēlēšanu rezultāti demonstrē “jaunu šķirtni starp nacionālistiem un globālistiem”.
“Šovakar dzimusi liela kustība varas pārmaiņām,” uzsvērusi RN līdere.
Tikmēr Filips paziņojis, ka “vecās šķirtnes vairs nepastāv”, norādot uz vājajiem konservatīvās Republikāņu partijas un sociālistu panākumiem, nespējot iegūt pat desmit procentus balsu.
Īsajā televīzijas uzrunā premjers pauda apņēmību turpināt īstenot reformas, kuras Makrons apsolījis, cenšoties apslāpēt “dzelteno vestu” protestus.
Tikmēr republikāņi, kas Francijas parlamentā šobrīd ir spēcīgākā opozīcijas partija, EP vēlēšanās ieguvuši tikai 8,5% balsu un attiecīgi astoņas vietas EP.
Konservatīvo līderis Lorāns Vokjē norādījis, ka Makrons, pārvēršot EP vēlēšanas savā “divkaujā” ar Lepēnu, kļuvis par RN panākumu “arhitektu”.
Savukārt kāds prezidentam tuvu stāvošs avots izteicies, ka šie Vokjē apgalvojumi uzskatāmi vienīgi par “pēcvēlēšanu izrādīšanos”.
Taču republikāņu līdera izteikumiem piebalsojusi arī galēji kreisā partija “Nepakļāvīgā Francija”, kas ieguvusi vienīgi 6,3% balsu, tikai nedaudz apsteidzot bijušā prezidenta Fransuā Olanda pārstāvētos sociālistus. Abas partijas izcīnījušas katra sešas vietas EP.
Pat “zaļo” līderis Janiks Žado atzinis, ka pārāk ilgi vēlētājiem iegalvots, ka vienīgā iespēja cīnīties pret galēji labējiem ir balsot par “mazāko ļaunumu”.
Žado paziņojis, ka “zaļie” piedāvās alternatīvu gan “liberālajai tehnokrātijai”, gan “visu veidu populismam”.
