Francija bombardē islāmistu pozīcijas 0
Vairākus mēnešus starptautiskās politikas novērotāji sprieda par iespējamu ārvalstu militāru iejaukšanos Mali, kur pērn aprīlī islāmistu radikāļi savā kontrolē pārņēma valsts ziemeļus, tur ieviešot stingros šariata likumus.
Āfrikas valstu valdības kavējās nosūtīt karavīrus talkā Mali valdībai cīņā pret islāma radikāļiem, kaut gan ANO Drošības padome jau decembrī atbalstīja Āfrikas valstu vadītu militāru iejaukšanos konfliktā. Tāpēc pagājušajā piektdienā Francijas prezidents Fransuā Olands deva negaidītu pavēli sākt militāru kampaņu Mali valdības atbalstam cīņai pret islāmistu kaujiniekiem. Nedēļas nogalē Francijas iznīcinātāji bombardēja islāmistu kontrolētos valsts ziemeļus, bet franču amatpersonas, noraidot bažas, ka konflikts varētu ieilgt un kļūt līdzīgs Afganistānas karam, solīja kaujiniekus apspiest dažu nedēļu laikā, ziņo raidsabiedrība BBC.
Divās daļās sadalītā valsts
2012. gada aprīlī ar teroristisko organizāciju “Al Qaeda” saistītie islāmistu grupējumi un tuaregu nemiernieki, kas tradicionāli bijuši centrālās valdības pretinieki, savā kontrolē pārņēma Mali ziemeļdaļu – teritoriju, kas ir lielāka par Franciju. Stingro šariata likumu dēļ, kuru soda mēri paredz praktizēt cilvēku roku nociršanu, simtiem tūkstoši cilvēku pārcēlās uz Mali valdības spēku kontrolētajiem dienvidiem. Kad islāmistu kaujinieki pagājušajā nedēļā ieņēma valsts vidienē esošo stratēģiski svarīgo Konas pilsētu, Mali prezidents Diakunda Traore nosūtīja lūgumu pēc palīdzības gan ANO Drošības padomei, gan Francijai. Jau pēc dažām stundām Parīze Traores lūgumam atbildēja, uz savu bijušo koloniju nosūtot karavīrus. Operācijas mērķis, kas ietver arī uzlidojumus islāmistu kaujinieku militārajiem objektiem, ir nepieļaut nemiernieku tālāku virzību valsts dienvidos. “Operācija turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams,” paziņoja Olands. Bez Francijas Mali valdībai palīdzību apsolījušas arī citas valstis. Nigērija apņēmusies uz konfliktā ierauto valsti nosūtīt sešsimt karavīrus, bet Senegāla, Burkinafaso un Togo – pa pieciem simtiem karavīru. Arī Britānija Francijas operācijai izlīdzēs ar divām “C17” kravas lidmašīnām, bet Dānija un ASV solījušas palīdzēt ar loģistikas pakalpojumiem. Tāpat NATO paudusi atbalstu Francijas vadītajai misijai Mali.
“Francija rīkojusies ļoti apņēmīgi, lai Mali atvairītu teroristu grupējumu uzbrukumu,” sacīja organizācijas pārstāvis. “Mēs ceram, ka šie pūliņi palīdzēs Mali atjaunot likuma varu un atvairīt islāmistu draudus.”
Arī Francijas prese veltījusi atzinīgus vārdus Olanda lēmumam par militāru iebrukumu. “Mali pamešana islāmistiem būtu sakompromitējusi visu Rietumāfriku un radījusi drošu patvērumu terorismam,” atzīmē laikraksts “Le Figaro”, norādot, ka militārās operācijas sākšanu atbalstījuši visi franču politiskie spēki. Kreisā politiskā spārna laikraksts “Liberation” rakstīja, ka Olands būtu jāapsveic par “tuksnešu talibu” apstādināšanu. Tiesa, avīze “Le Monde” uz militāro iejaukšanos Mali raugās piesardzīgāk, brīdinot, ka Francija riskē tapt ierautai garā un postošā karā.
Starptautiskās politikas apskatnieki paredz, ka konflikts tik ātri netiks atrisināts. “Pēdējo dienu notikumi apliecina, ka ir sagrautas visas cerības uz 21. janvārī plānotajām miera sarunām starp valdību un islāmistu grupām. Tās, visticamākais, nenotiks,” spriež ASV laikraksts “The Washington Post”. “Turklāt nemilitārs konflikta atrisinājums šķiet maz ticams. Mali jau ir sadalīta divās daļās, un islāmistu grupējumi ir pamatīgi nocietinājušies valsts ziemeļos esošajās Timbuktu un Goa pilsētās. No turienes viņus padzīt varēs tikai ar spēku. Savukārt tur esošā tuksnešainā vide militārās operācijas padara īpaši sarežģītas.” Analītiķi norāda, ka Francijas iejaukšanās konfliktā īslaicīgi apturēs islāmistu tālāku virzību valsts dienvidos, kaut Kona jau atkarota un pienāk ziņas par Mali valdības un Francijas spēku panākumiem valsts austrumos.
“Ar to nepietiks, lai izbeigtu ziemeļos valdošo islāmistu varu. Taču nedrīkst pieļaut, ka Mali kļūst par patvērumu islāma radikāļiem,” secina “The Washington Post”.
Turklāt arī islāmistu kaujinieki vakar paziņoja, ka atriebs Francijas iesaistīšanos militārajā misijā Mali. “Francija uzbrukusi islāmam. Mēs dosim triecienu Francijas sirdī,” paziņoja kaujinieki.
Iesaistās cīņā pret terorismu
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss apgalvojis, ka par iejaukšanos Mali konfliktā Parīze izšķīrusies pēc negaidītā ekstrēmistu iebrukuma Konā, kā arī tāpēc, lai neļautu kaujiniekiem pārņemt varu valsts galvaspilsētā Bamako. “Tam būtu drausmīgas sekas,” apgalvoja franču ārlietu ministrs. Viņš arī iestājās pret paralēļu vilkšanu ar rietumvalstu misiju Afganistānā. “Mēs varam palīdzēt kā atbalsta spēki, taču mums nav nolūka tur palikt ilgstoši,” sacīja Fabiuss. Francijas amatpersonas paudušas bailes, ka Mali aizvien varētu iesakņoties terorisms. Viņuprāt, Franciju un Eiropu apdraud trīs radikāļu organizācijas, to skaitā “Al Qaeda” atzars, kas mēģina nostiprināties Mali un arī citviet Āfrikā.
Kopš Francijas iesaistīšanās konfliktā dzīvību zaudējuši 11 Mali armijas karavīri, kā arī viens franču helikoptera pilots. Tāpat tiek ziņots, ka gājuši bojā vairāk nekā simts islāmistu nemiernieki.
Tikmēr cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” atzīmē, ka Francijas un Mali spēku kopīgajā operācijā par Konas atkarošanu dzīvību zaudējuši arī desmit civiliedzīvotāji, to skaitā trīs bērni.
Tikmēr Goa pilsētas mērs Sadu Diallo, kurš šobrīd uzturas Bamako, sarunā ar britu raidsabiedrību BBC izteica pateicību Francijai. “Uzlidojumi ir ļoti labi mērķēti. Mali iedzīvotāji ir ļoti apmierināti,” sacīja Diallo. Arī kāds Goa iemītnieks britu raidsabiedrībai apgalvojis, ka uzlidojumi notiek piepilsētā, nevis centra rajonos, un tie esot “ārkārtīgi precīzi”.
FAKTI Mali Republika * Galvaspilsēta – Bamako. * Iedzīvotāju skaits – 11 miljoni. * Teritorija – 1,25 miljoni kvadrātkilometru. * Valsts valoda ir franču, saziņai 80 procenti iedzīvotāju izmanto arī bambaru valodu. * 90 procenti valsts iedzīvotāju ir musulmaņi, deviņi procenti seko vietējo cilšu paražām, bet viens procents ir kristieši. * 1960. gada 22. septembrī Mali ieguva neatkarību no Francijas, šis datums ir arī valsts svētki. * Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1992. gada 12. janvārī. * Valsts prezidentu un parlamentu ievēl uz pieciem gadiem; parlamentā ir 147 deputātu vietas. * Valstī ir subtropu klimats, 65 procenti Mali teritorijas ir tuksnesis. * Galvenās ekonomiskās aktivitātes noris Nigēras upes apkaimē, 80 procenti valsts iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā un zvejniecībā; galvenā eksportprece ir kokvilna. * Būdama viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, tā ir ļoti atkarīga no ārvalstu palīdzības. * Galvenie dabas resursi ir zelts, fosfāti, sāls. |
