Francija apņemas stāties pretī “amerikāniskuma” dominantei 0
Francijas prezidenta Fransuā Olanda īpaši izveidota komisija nākusi klajā ar 500 lappušu garu ziņojumu, kurā izklāstīti veidi, kā digitālajā laikmetā aizsargāt franču kultūru – mākslu, kā arī filmu un mūzikas industriju.
Ziņojumā, kura galvenais autors ir Francijas televīzijas kanāla “Canal Plus” bijušais vadītājs Pjērs Leskīrs, ietverti 80 ieteikumi, kā “digitālajā laikmetā veicināt astoņdesmitajos gados aizsākto Francijas kultūras stiprināšanas politiku iepretim pieaugošajai amerikāņu kultūras produktu dominantei”.
Noteiks nodokli viedtālruņiem
Starp astoņdesmit komisijas ierosinātajiem priekšlikumiem franču kultūras stiprināšanai lielāko starptautisko uzmanību izpelnījies aicinājums noteikt viena procenta tirdzniecības nodokli ierīcēm, kuras iespējams pievienot internetam, tostarp viedtālruņiem, planšetdatoriem un spēļu konsolēm. “Dažu globālo uzņēmumu dominante internetā rada milzīgus draudus kultūru dažādībai,” teikts ziņojumā, kuram dots nosaukums “Kultūra: Rīkojums Divi”. Tāpēc, kā uzskata Olanda izveidotā komisija, franču amatpersonām ir tiesības mainīt šo sistēmu, lai “izlabotu pārlieko nelīdzsvarotību digitālajā ekonomikā”.
Leskīra komisijas ziņojumā teikts, ka Francijas valdībai būtu jāizmanto nodokļu sistēma, lai piespiestu globālās firmas, piemēram, “Apple”, “Amazon” un “Google”, maksāt par kultūras produktiem (piemēram, filmām un mūziku), kurus gan tās tieši neizmanto, bet no kuriem šīs firmas gūst peļņu, kad cilvēki lieto šos produktus, izmantojot firmu pārdotās ierīces.
“Šobrīd ir izstrādātas ārkārtīgi izsmalcinātas ierīces, kas ir dārgas, bet kuras absolūti nefinansē kultūras produktus, kas cirkulē šajās ierīcēs. Uzņēmumiem, kuri ražo šīs tehnoloģijas, vismaz nedaudz būtu jāpalīdz kultūras cilvēkiem,” Francijas medijiem uzsvēra kultūras ministre Aurēlija Filipeti. “Francijai cīņa par tās kultūru ir svarīga. Un tās aizsardzība atstās ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi.” Viņa arī norādīja, ka jaunais nodoklis, kurš izpelnījies vienbalsīgu atbalstu sociālistu kontrolētajā parlamentā, varētu tikt ieviests jau nākamgad, un no tā valsts budžetā varētu ienākt papildu 86 miljoni eiro. Pēc Francijas valdības publicētajiem datiem, pērn valstī tika pārdoti 13,5 miljoni viedtālruņu, 3,6 miljoni planšetdatoru un 4,5 miljoni klēpjdatoru.
Aizstāv nacionālo kultūru
Savas kultūras aizsardzībai Francija īpašu vērību sāka pievērst astoņdesmitajos gados, kad valsts prezidenta amatā atradās sociālists Fransuā Miterāns. Viņa aizsāktā franču kultūras stiprināšana izpelnījās atbalstu visa politiskā spektra partijās. Les-kīrs uzskata, ka šīs politikas pēctecība ir jāievēro un nacionālā kultūra ir īpaši sargājama. Turklāt, pēc viņa vārdiem, līdzīgus pasākumus vajadzētu īstenot arī citām valstīm, aizsargājot savas nacionālās vērtības.
Francijas kultūras dzīve saņem visnotaļ ievērojamu atbalstu no valsts kases. Piemēram, Francijas filmu industrija, kas ik gadu rada ap 200 filmām, no valsts subsīdijās saņem aptuveni vienu miljardu eiro gadā. Šī nauda tiek iegūta, iekasējot nodokļus no televīzijas kompānijām, telekomunikāciju operatoriem un kinoteātriem.
Tāpat Francijā ir noteiktas kvotas ārvalstu mūzikas atskaņošanai, lai veicinātu franču valodā izpildīto skaņdarbu popularitāti, skaidro “The Financial Times”.
Francijas amatpersonas skaidro, ka interneta giganti – “Google”, “Skype”, “Amazon” – pagaidām var viegli apiet vietējā tirgus regulatorus un brīvi izplatīt arī Francijas kultūras produktus, par to neko nemaksājot. “Šāda prakse ir kaitnieciska Francijas kultūras cilvēkiem,” atsaucoties uz franču amatpersonu vērtējumu, raksta laikraksts “The Financial Times”.
