Franči noguruši no vēlēšanām? Trauksmes zvans valdošajai partijai 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Svētdien notikušajā Francijas pašvaldību vēlēšanu otrajā kārtā nevienā no reģioniem nav izdevies gūt uzvaru nedz Marinas Lepēnas vadītajai Nacionālajai apvienībai (RN), nedz prezidenta Emanuela Makrona dibinātajai partijai “Uz priekšu, Republika!” (LREM).
Galvenajiem sāncenšiem iepaliekot, labāk veicās konservatīvajai Republikāņu partijai, kas apliecināja labu politisko formu pirms prezidenta vēlēšanām nākamajā gadā.
Trauksmes zvans valdošajai partijai
Valdošajai centriskajai LREM partijai valsts mērogā nav izdevies pārvarēt pat desmit procentu robežu, nemaz nerunājot par uzvaru kādā no 13 kontinentālās Francijas reģioniem. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti bija neveiksme ne tikai Lepēnai, bet arī pašreizējam prezidentam. Formāli Makronam nav iemesla panikai, jo vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema un pašvaldību vēlēšanās parasti dominē vietējie jautājumi.
Pagaidām aptaujas liecina, ka Makrons un Lepēna saglabā favorītu statusu pirms prezidenta vēlēšanām nākamgad, taču trauksmes zvans ir ieskanējies. Kā atzīmē analītiķi, vēlēšanas liecina par atbalsta pieaugumu tradicionālajiem politiskajiem spēkiem – konservatīvajai Republikāņu partijai, kā arī sociālistiem.
Eksperti brīdina, ka reģionālo vēlēšanu iznākumu nevajadzētu tieši saistīt ar nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, taču atzīst, ka 2022. gada vēlēšanas varētu arī neizvērsties par Lepēnas un Makrona divkauju. Abās vēlēšanu kārtās bija vērojama nepieredzēti zema vēlētāju aktivitāte. Sabiedriskās domas pētnieku aplēses liecina, ka vairāk nekā 66% balsstiesīgo nav piedalījušies vēlēšanās.
Lepēna RN neveiksmē vaino “nedabīgās alianses”
Nacionālajai apvienībai tā arī neizdevās uzvarēt Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā, kur galēji labējiem bija vislielākās izredzes. RN līdere Marina Lepēna savas partijas neveiksmē vainojusi “nedabīgās alianses”, kuras veidojuši RN pretinieki, un uzsvērusi, ka uzvaras gūšanai nākotnē nepieciešama vēlētāju aktīvāka mobilizācija. Provansas apgabalā kandidēja Tjerī Mariani, pārbēdzējs no Republikāņu partijas, kurš aptaujās bija populārs, taču zaudēja savam bijušajam partijas biedram un tagad sāncensim Reno Miseljē.
Kreiso partiju kandidāti izstājās no cīņas, lai veicinātu Miseljē uzvaru un nepieļautu RN kandidāta Mariani uzvaru, izraisot Lepēnas sašutumu. Arī citviet RN kandidāti zaudēja tradicionālajām kreisajām vai labējām partijām, nereti piekāpjoties arī apgabalos, kur viņi bija uzvarējuši 2015. gada vēlēšanās. Visi 13 sociālistu un konservatīvo kandidāti saglabāja vietas reģionālo padomju vadībā.
Lepēnas ieskatā, “vēlēšanas atklāja dziļu vietējās demokrātijas krīzi”. Viņasprāt, “prezidenta vēlēšanas varētu būt tās, kas palīdzētu mainīt politiku”. Analītiķi atzīmē, ka RN nespēja uzvarēt nevienā apgabalā negatīvi ietekmēs Lepēnas kampaņu prezidenta vēlēšanās. Kāda uzvara būtu devusi galēji labējiem iespēju apliecināt, ka viņi var valdīt, nevis tikai kritizēt no malas.
Nepilnu gadu pirms prezidenta vēlēšanām Lepēnai ir nopietns izaicinājums: pierādīt, ka viņas vadītajai partijai, ko tradicionāli saista ar galēji labēju nostāju, ir plašāks atbalsts arī sabiedrības vidusslānī. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti par to neliecina, atzīmē raidsabiedrība BBC. Pēc nedēļas plānota RN gadskārtējā konference, kur paredzēts izvērtēt partijas darbību.
Bertrāns jau raugās uz prezidenta vēlēšanām
Konservatīvais Ksavjers Bertrāns spēja nostiprināt savu statusu kā centriski labējo spēku varbūtējais kandidāts nākamā gada prezidenta vēlēšanās, saglabājot ziemeļrietumu reģiona padomes priekšsēža amatu un pārliecinoši uzvarot RN kandidātu. Kā atzīmē franču mediji, Bertrānam šī bija salda uzvara, jo viņš nav mācījies elitārās skolās kā pašreizējais valsts galva. Prezidents Makrons, apsveicot Bertānu ar uzvaru, gan atzīmēja, ka “visiem būtu jāizdara secinājumi sakarā ar ļoti zemo vēlētāju aktivitāti”.
Bertrāns atbildēja, ka “galēji labējie ir apturēti, un vēlēšanu rezultāti dod man pamatu kandidēt prezidenta vēlēšanās”, ziņo aģentūra AFP. Bertrāns raksturoja sevi kā “aizstāvi tiem frančiem, kas nevar savilkt galus, un kā spēcīgāko valni pret galēji labējiem”.
LR izredzes mazina Republikāņu partijas sašķeltība. Daļa partijas biedru uzskata, ka prezidenta kandidātu izraudzīšanai jārīko priekšvēlēšanas, bet citi uzskata, ka kandidāti jāizvēlas partijas vadībai.
Situāciju sarežģī fakts, ka pēc panākumiem pašvaldību vēlēšanās kandidēšanu uz prezidenta amatu apsver vēl vairāki republikāņu politiķi. Analītiķi atzīmē, ka nākamā gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā varētu būt virkne dažādas politiskās ievirzes kandidātu, no kuriem tikai divi sacentīsies otrajā kārtā.
