Frakcijās nav izteikta atbalsta iniciatīvai samazināt deputātu skaitu pašvaldībās 0
Saeimas frakcijās pagaidām nav skaidras nostājas un papildus jādiskutē par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) iniciēto reformu samazināt deputātu skaitu un aizliegumu savienot amatus pašvaldībās.
Aģentūra BNS aptaujāja Saeimas frakcijas, lai noskaidrotu, vai Saeimā šos likumprojektus varētu atbalstīt.
Sprūdžs uzskata par nepieciešamību uzlabot pašvaldību pārvaldību, tādējādi virza divas iniciatīvas – pašvaldību deputātu skaita samazināšanu un pašvaldību izpildvaras un lēmējvaras nodalīšanu. Viņš plāno, ka likumprojektus valdībā izskatītu jau vasarā, lai rudenī tos varētu skatīt Saeimā.
“Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis apstiprināja, ka frakcijā par šo ideju ir runāts, bet par atbalstu varēs runāt tikai tad, kad būs precīzi zināms, kā likumprojekts izskatīsies.
“Mēs saskatām, ka šeit ir nepieciešams komplekss risinājums. Šis jautājums sastāv no trim daļām – pirmkārt, deputātu skaita samazināšana, otrkārt, amatu apvienošana un, treškārt, atalgojuma sistēmas sakārtošana,” sacīja Zaķis. Viņš uzsvēra arī to, ka deputāts, kurš ir ievēlēts pašvaldībā, ir savu vēlētāju pārstāvis, nevis kādas institūcijas vai iestādes pārstāvis.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Imants Parādnieks pastāstīja, ka frakcijā pagaidām nav konkrēta viedokļa par šo, bet NA pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā šo jautājumu analizē.
Neatkarīgo deputātu grupas deputāte Elīna Siliņa norādīja, ka neatkarīgo deputātu grupa konceptuāli atbalsta deputātu skaita korekciju atkarībā no pašvaldības lieluma, bet pauž bažas par skaita samazināšanu Rīgā.
“Mēs nedaudz esam šaubīgi par Rīgas situāciju, un par to varētu būt vēl atsevišķas diskusijas, vai tiešām tur vajag samazināt. Samazinot deputātu skaitu Rīgā, parādās ļoti daudzi riski,” teica Siliņa.
Viņa uzskata, ka par lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu pašvaldībās ir vēl daudz jādiskutē, jo apšauba tā kvalitatīvu realizāciju.
Opozicijā esošās partijas uz Sprūdža iniciatīvām raugās diezgan skeptiski.
“Saskaņas centra” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja – kamēr nav iepazinušies, saturiski neko daudz par to nav iespējam komentēt.
“Populistiski ļoti jauks priekšlikums. Cilvēki bieži nīst tos, ko ievēlē, un, ja būs mazāk deputātu, cilvēki domās, ka no tā dzīve uzlabosies,” izteicās Urbanovičs.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ministra aktivitātes atzina par interesantām un vēlas sagaidīt pilno paketi par plānotajām reformām.
“Es domāju, ka neviena reforma nevar glābt Reformu partiju pretendēt uz nopietniem panākumiem pašvaldību vēlēšanās. Ja šie viņa konkrētie priekšlikumi ir ar tādu domu, ka tādā veidā Reformu partija varēs viegli iegūt kaut kādu nopietnu pārstāvniecību pašvaldībās, es domāju, ka ir naivi tā cerēt.
Vai tas var uzlabot pašvaldību darbu, grūti pateikt, varbūt tad vajag vispār tikai nospriest, ka katrā pašvaldībā ievēlē tikai vienu mēru. Tas vispār būtu ideāls gājiens, kādi tur līdzekļi tiktu ekonomēti,” sacīja Brigmanis.
Jau ziņots, ka ministrs uzskata, ka pēc pagastu apvienošanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks un pēc šāda principa noteikts domes sastāvs vairs nav pamatots. Rīgā ir piedāvāts samazināt deputātu skaitu no 60 līdz 35 domniekiem.
Sprūdža priekšlikums paredz, ka no 2013.gada 1.jūlija pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 000, un republikas pilsētās domes deputātiem būs aizliegts ieņemt pašvaldības administrācijas vai iestādes vadītāja vai darbinieka, vai kapitālsabiedrības darbinieka amatu. Ir paredzēts izņēmums attiecībā uz pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu no 5000 līdz 20 000, kur domes deputāts nedrīkstēs būt attiecīgās pašvaldības administrācijas vadītājs vai darbinieks, bet varēs strādāt pašvaldību pakļautības iestādēs un kapitālsabiedrībās. Savukārt pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotāju domes deputātiem netiks noteikti šādi ierobežojumi.
