Fotostāsts: Romantika dabā – stirnām pa pēdām 0
Bija februāra vidus. Vēl pūta dzestrs austrumu vējš un gaisa temperatūra turējās zem nulles. Dienā mīnus pieci, naktī līdz – 10-15 grādiem. Zeme sasalusi. Par laimi stirnām sniega nebija. Tā ir liela veiksme pārnadžiem, jo pērno zāli un ziemāju asnus nav jākārpa ārā no sniega. Nav jāguļ kupenās – var izvēlēties migu pa ziemu sairušo siena ruļļu aizvēja vai gulēt kūlā, kas droši pasargās no aukstuma.
Kopš rudens stirnas dzīvoja bariņā. Kamēr vienas meklē ēdamo, citas vēro apkārtni un brīdina pārējās, ja kaut kas aizdomīgs vai pat bīstams notiek. Barā ir ērtāk meklēt pārtiku, sirot pa laukiem un dārziem, drošāk laisties snaudā pusdienas saulītē, kas pat janvārī jau kaut nedaudz, bet silda. Īpaši labi ir gulēt kādā grāvī vai aizvējā. Dienā stirnas tā arī dara.
Februārī āžiem pūkainie radziņi jau ir ausu augstumā. Diendusas laikā viņi izskatās kā tādi citplanētieši – iegūlušies rapšu rugājos, nolaiduši ausis horizontāli. Tikai “antenas” rēgojas virs nopļauto stiebru galiem un melnais deguns osta gaisu. Stirnas mierīgi guļ un neceļas, pat, ja redz cilvēku 30 metru attālumā. Februārī visiem āžiem ragi ir gandrīz vienāda. Taču arī ziemas biezajā kažokā un ar maziem pūku radziņiem var atšķirt jaunos no vecajiem āžiem. Īstais seniors nemaz uz lielā lauka nerādījās un bara dzīvē nepiedalījās. Viņš tā arī turējās krūmājā. Novērot viņu nav izdevies. Jācer, ka vasaras sākuma trakums viņu izdzīs no slēpņa.
Bet tikmēr, stirnas jau dalās pārīšos. Bariņi izjūk. Katras divas stirnas izvēlas atsevišķu vietu. Ir vērojams likumsakarības un var atpazīt konkrētos eksemplārus, kas redzēti vienā un tajā pašā vietā pērn un šogad. Stirnas ir kā jauki kaimiņi. Tu zini, kā viņas izskatās, kur dzīvo, kurā laikā pārnāk mājās. Bieži vērojot viņas arī pats kaut nedaudz pieskaries, kaut ar vienu pleciņu pieslienies dabai, no kuras pilsētnieki mūsdienās ir aizgājusi tik tālu. Tā ir kā sen aizmirstā māju sajūta, kā atgriešanas bērnībā, kā viendienīšu deja saules staros virs takas un kā klusums naksnīgajā mežā. Ir tikai jāmāk redzēt un just!
