Fotoreportāža: Piketi pret sociālo nevienlīdzību 0
Uz piketiem pret sociālo nevienlīdzību vakar arodbiedrību pārstāvji aicināja gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Rīgā pie valdības ēkas bija sabraukuši ļaudis no dažādām Latvijas pilsētām, lai piedalītos mītiņā “Par sociālo taisnīgumu – pret nabadzību”.
Piketētāju vidū bija arī bijušais P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Uldis Kopeika, kurš jau gadu strādā Vācijā, bet cer atgriezties mājās. “Daudzi cīņu pret sociālo netaisnīgumu saprot kā maizes kumosa iedošanu trūkumcietējam vai bezpajumtniekam. Es jūs lūdzu padomāt dziļāk, kas ir sociālais netaisnīgums. Latvijā ir solīts viens likums, viena taisnība visiem. Pensionārs, samaksājis apkures rēķinu, par pēdējo latu nopērk reņģes, samaksājot 21 santīmu kā PVN valsts kasē. Turpretī deputāts, kas nopērk luksusa automašīnu, samaksā valsts kasē nulli. Vai tās ir vienādas tiesības visiem? Vācijā šis pats pensionārs, pērkot reņģes, samaksā 7% PVN, jo tā ir pirmās nepieciešamības prece, bet deputāts, pērkot luksusa mašīnu, samaksā 19% PVN vai arī nākamajā dienā viņš vairs nav deputāts un pērk reņģes ar atlaidi,” sacīja U. Kopeika.
Ar piketētājiem un valdības vadītāju Valdi Dombrovski tikās Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāres vietnieks Patriks Išerts:
“Draugi, diemžēl Eiropas lielā politika ir tikpat bēdīga un tāda pati kā Latvijas politika. Akli taupības pasākumi, valsts izdevumu apgriešana, sociālais dempings un citi pasākumi ir visur vienādi. Varbūt daži makroekonomiskie rādītāji citās valstīs ir labāki, bet mūsu vēstījums – šīs politikas nestrādā.
Paskatieties uz Grieķiju, Spāniju un Īriju! Mēs pieprasām visiem ES valstu vadītājiem, arī Latvijas premjerministram, kurš jūnija beigās piedalīsies Eiropas Padomē, ka ir pienācis īstais laiks, lai mainītu Eiropas politikas kursu. Tā maksa, ko mēs maksājam par taupības pasākumiem, ir pārāk augsta. Nākamajā Eiropas Padomē Latvijas premjerministram būs iespēja aizstāvēt šīs idejas, ko mēs tagad paužam, un mums būs iespēja viņu par to šodien pārliecināt.”
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka šogad ir zemākais veselības aprūpes finansējums pēdējo desmit gados, apmēram divreiz mazāks, nekā būtu vajadzīgs, lai cilvēkiem nebūtu jāstāv garās rindās un jāmaksā liela nauda par ārstniecības iestādes apmeklējumu. Bet valdība melo, ka medicīnas finansējums tuvojas ES rādītājiem.
Valdības vadītājs pēc tikšanās ar P. Išertu, atzina, ka Latvijā vairs nenotiek diskusijas par taupības pasākumiem, bet gan par to, kā pareizāk palielināt budžeta izdevumus: “Mēs savulaik spējām vienoties, kā tikt cauri taupības politikai, tāpēc ceru, ka tagad mēs spēsim vienoties, kā pareizāk sadalīt ekonomiskās izaugsmes augļus.”
{gallery id=”1842″}
