Nedēļas nogalē, dodoties uz Dzintaru koncertzāli Jūrmalā, lai baudītu koncertuzvedumu “Ziedonis. Lācis. Vīrieši” devos “ekspedīcijā” pa Jomas ielu, jo zinu, ka tas ir ātrākais, vienkāršākais un, iespējams, arī lētākais veids, kā notvert ceļojuma sajūtu un sajūtu, ka esi pilnīgi citā vidē.
Vilšanās nebija. Te nobaudīju gardu saldējumu un maltīti kādas kefejnīcas āra terasē, izkliedzu visu balsi, braucot pa Džungļu kalniem 5D kino seansā, vēroju cilvēkus, klausījos ielu muzikantu skanējumu.
Kā noteica mans līdzbraucējs, Jomas ielā ir sajūta, ka latvieši ir minoritāte – tik daudz dažādu valodu, kultūru, cilvēku, ka rodas prieks, ka mūsu Latvija ir tik dažādu tūristu iecienīts galamērķis. Lai viņi kārtīgi pasilda mūsu ekonomiku!
Uz ielas neiztikt arī bez pretrunām. Blakus jaunajam te ir arī vecais, blakus ziedošajam, arī novītušais, blakus sakoptajam arī kāda kaiju izplosīta atkritumu kaste.
Jā, kaijas te ir visur. Viena, garām lidojot, pamanās manu galvu aizskart ar savu spārnu un bērni spiedz, pietupjoties, kad tās veic zemos uzlidojums. Iespējams, šī iela patiesībā pieder kaijām, bet mēs te varam vien paciemoties.
Vismaz reizi vasarā noteikti ir vērts aizbraukt uz Jomas ielu un noķert šo ceļojuma, vasaras un iespaidu dažādības sajūtu. Vairāk par to, ko es pamanīju, izejot Jomas ielu no viena gala līdz otram, skatieties pievienotajā fotogalerijā.