Fotoradaru «sāga» mazina jau tā zemo uzticību valstij 0
Parasts Latvijas iedzīvotājs (gan autobraucējs, gan kājnieks) jau sen pazaudējis galus ieilgušajā un līdz nejēdzībai samudžinātajā fotoradaru uzstādīšanas epopejā. Kaut kur tos paslepen uzstāda, tad pārvieto bez attiecīgiem brīdinājumiem; publicētā karte ar modro uzraugu izvietojumu punktiem neatbilst patiesībai, jo nevar zināt, kad uz ceļiem būs stacionārie radari…
Un tā bez gala. Šķiet, vairs nav tālu brīdis, kad fotoradari kā fantastu sacerējumos atainotas no citas planētas ievestas būtnes apvienosies mistiskā aliansē un sāks patstāvīgu dzīvi, kas nepakļaujas cilvēkam. Bet varbūt pa burzmu tas jau ir noticis, jo vēl nesen Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš godīgi atzinās, ka fotoradaru uzstādītāji viņu neņem galvā. Grūti gan aptvert šī emocionālā paziņojuma būtību. Jo, līdz saprotamām kategorijām piezemējoties, Prevencijas pārvalde sanāk tāds kā darba pasūtītājs fotoradarniekiem, kuri savulaik uzvarēja VP rīkotajā iepirkumu konkursā, lai iznākumā Latvijas ceļi iegūtu modras un satiksmes noteikumu pārkāpējus redzošas acis. Tāpēc gribas iesaukties: vai tiešām tā var būt, ka šo tehnisko ierīču uzstādītājiem augsta līmeņa policijas amatpersonu aizrādījumi nav saistoši? Izrādās, var gan – cik spriežams no pasākumā iesaistīto VP ļaužu taisnošanās, līgums noslēgts bez vērā ņemamiem fotoradaru apsaimniekotāju rīcības ierobežojumiem, un mēs acīmredzot piedzīvosim vēl daudzus nepatīkamus pārsteigumus.
Kā jau secinājuši pieredzējuši autovadītāji, šī jezga nevis mazina, bet vairo tā dēvētos melnos punktus uz ceļiem. Liekas, fotoradaru “sāga” jau drīz ierindosies starp spilgtākajiem piemēriem par labi iecerētu nodomu samaitāšanu. Taču konkrētajam gadījumam klāt prasītos apcere par Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā strādājošo juristu un bagātīgi pieaicināto padomnieku kvalifikāciju.
Ja reiz šo lauciņu apsaimniekojošie likumu zinātāji un tiesību aktu sastādītāji ļauj apzīmogot līgumus, kuri pašiem sasien rokas, tad kur vēl tālāk… Līdz ar to ierindas nodokļu maksātājam ir vēl viens iemesls apšaubīt jebkurus valsts līmeņa dokumentus. Mūsu parlaments allaž bijis nadzīgs uz dažādām izmeklēšanām. Tāpēc gluži vai brīnums, ka Jēkaba ielas namā par tiesiskā nihilisma plauksmi norūpējušos tautas kalpu grupai nav piedzimusi vēlme rūpīgāk ielūkoties ķēķī, kur tapis ar fotoradaru uzstādītājiem noslēgtais līgums. Tā īstenošanas saspringtie līkloči jau kur tas laiks izvijušies ārpus satiksmes drošības jomas un prasās atšķetināmi – kā tiesiskā valstī pieklātos. Tiesa, lietas pētniekiem tādā gadījumā vajadzētu pieskarties arī kādai pikantai detaļai, proti, budžetu ieņēmumu daļas ciparam, kur noteiktas summas izteiksmē jau ierakstīta no fotoradaru fiksēto satiksmes noteikumu pārkāpumu vaininiekiem iekasētā nauda. Lai nu Dievs dod, ka maldos savā secinājumā – valdošā koalīcija apzināti nolikusi fotoradaru lietu starp “sīkajām vienībām”, jo tās ievilcināšana dod savu artaviņu valsts kasē.
