Fotoradaru “otrais riņķis”. Diskusija sākta, vajadzētu to turpināt 4
Stacionāro foto radaru atgriešanās mūsu braucienu trasēs nebūs agrāk kā rudenī. Bet procesa organizatoru tikšanās ar mediju un sabiedrības pārstāvjiem jau notikusi. Kādas atskaņas?
Lūk, ko par “otrā riņķa” startu saka pazīstamais radio un TV žurnālists A. Blodons: “SM, CSDD un VP pārstāvju tikšanās ar mediju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par stacionāro radaru izvietojumu, to lietderību, šķiet, iezīmē pagriezienu ierēdniecības un publisko attiecību jomā. Satiksmes ministra A. Matīsa centieni ieklausīties sabiedrības viedoklī, padarīt caurspīdīgu procesu, kura laikā tiek pieņemti lēmumi, kas tieši ietekmēs sabiedrisko drošību uz Latvijas ceļiem, tiešām priecē.
Pirmā radaru epopeja izraisīja plašu neapmierinātību, jo tās pamatā bija nevis drošība uz ceļiem, bet peļņa privātam biznesam. Tagad, laikus paziņojot un skaidrojot stacionāro radaru atrašanās vietas autovadītājiem, to izvietojuma pamatotību, ir sperts solis virzienā, kur sabiedriskas uzvedības normas būs saistošākas nekā normatīvs akts vai likums.
Tomēr vajag arī atcerēties, ka radars ir tikai viens no ceļu satiksmes drošības instrumentiem un pat visas Latvijas nosēšana ar šiem dārgajiem ātruma mērītājiem neaizstās ceļa seguma kvalitāti, marķējuma trūkumu, apgaismojuma neesamību, ceļa zīmju neloģiskumu. Tikai padziļināta analīze ar ilgtermiņa skatījumu satiksmes drošībā, investīcijas sabiedrības izpratnē, dos rezultātu statistikai un, kas vēl svarīgāk, – pārliecību par normu ievērošanas pamatprincipiem arī tad, kad tuvumā nav ne ceļu policijas, ne radaru.”
Principā pievienojoties kolēģa Arņa sacītajam, gribu vien izteikt cerību, ka ar visai demonstratīvo eksprespasākumu Biķerniekos radaru izvietojuma apspriešana nebeigsies. Laika pietiek, vēl pat aparatūras iepirkuma konkurss nav izsludināts. Un arī šaubu sarunās, kas īsti uzvirmoja pēc oficiālās daļas beigām, daudz.
Vai aptuveni miljonu lielās ikgadējās investīcijas (kas šoreiz nav no privātuzņēmēju kabatām, bet gan no mūsu visu valsts budžeta, kur nenonāks kā finansējuma avots minētā CSDD peļņa) dos gaidīto efektu? Tikai 20 radarus par šo naudiņu varam nopirkt.
Didzis Kalnietis, “Stūres kluba” biedrs: “Pat tikai Rīgā un Rīgas rajonā (Latvijas pārējie ceļi projektā netiek skarti) ar 20 stacionārajiem radariem nepietiek. Ar kādiem 120 varētu sākt… Līdz ar to šī aktivitāte būs mazefektīva. Lai būtiski samazinātu braukšanas ātrumu, autovadītājiem jāliek saprast, ka nav jēgas pēc kārtējā stacionārā radara ātrumu palielināt, jo itin drīz būs nākamais ierobežojums vai ātruma fiksators.
Taču jāsāk jau laikam ar mazumiņu…
Krasta ielā ir pamats samazināt ātrumu. Tas pats attiecas uz Dienvidu tiltu, jo piedāvātā vieta ir draņķīga, tur beidzot saiet kopā divas lielas plūsmas – no Dārzciema un Piedrujas ielas puses un Lubānas ielas puses, vienlaikus sadaloties vairākās plūsmās, kas pamet tiltu lejup. Tad nu tur ir diezgan liels biezenis ar biežiem ekstrēmiem manevriem.
Kas attiecas uz Muceniekiem – neesmu tur biežs viesis. Pieļauju, ka daudzo skrējēju dēļ tur ir gana bīstams krustojums un avārijas smagas.
Par A6 pie Saulkalnes gan nevaru piekrist, ka tur būtu īstā vieta radaram, jo, pēc manām domām, tur ir galīgi nepareiza kustības organizācija. Man pat gribētos aizvākt tās “70” zīmes, jo grūti šeit saskatīt jēgu piebremzēt. Tā vietā ir jāaizliedz kustība pāri Daugavpils šosejai, lai brauktu taisni, grieztos pa kreisi… Tikai pa labi! Ja nepieciešams – ir jāizveido apgriešanās vietas ar visām bremzēšanas un ieskriešanās joslām. Jāpilnveido ceļš, pareizi jāorganizē satiksme. Iespējams – par citu radaru nopelnīto naudu.”
Ainārs Uzkalns, “Auto akadēmijas” dibinātājs: “Kāpēc čakarēt intensīvu transporta plūsmu? Nevar taču katru ceļu būves projektētāja nevērību vai kļūdu labot ar kopējās plūsmas ātruma raustīšanu, tas tikai tās avārijas veicina, būtu tomēr vairāk uzmanības jāvelta ieskriešanās un nogriešanās joslu izveidei uz intensīvākajām maģistrālēm.”
Vladislavs Šlegelmilhs, sporta un mācību kompleksa “333” vadītājs: “Dažas radarvietas skaidrojošie argumenti ir īstas demagoģijas “pērles”. Šis, piemēram: “Taisns ceļa A5 posms, tālu pārskatāms, provocē autovadītājus pārsniegt braukšanas ātrumu. Ceļa posmā krustojums ar Skultes pievedceļu, kas piesaista gan gājējus, gan velosipēdistus…”
Tātad Latvijā turpmāk pārredzamus un taisnus ceļus nedrīkst būvēt, jo tie provocē ātruma pārsniegšanu. Arī krustojumi nav ieteicami, jo piesaista velosipēdistus un gājējus…”
Kā redzams – atklātība nebūt negarantē ne tūlītēju bezierunu piekrišanu projekta autoriem, ne viedokļu vienprātību. Neapšaubāmi – vērts diskusiju turpināt. Lai vēlāk nenonāktu pasīvu kurnētāju lomā, vēlama arī jūsu līdzdalība. Atgādinām, ka visa informācija par radaru izvietošanas projektu atrodama internetā.
Uzziņa
Skaidrojums par vietu izvēles principiem: http://ej.uz/n633
Karte (Google Maps): http://ej.uz/zref
Karte (JPG): http://ej.uz/koj2
Vietu saraksts: http://ej.uz/atn4
Prezentācija un mērierīces “pase”: http://ej.uz/hyph
