Fotoradari uzkurina diskusijas valdībā 0
Ministri vakar pēc garām diskusijām valdības sēdē tomēr nespēja nonākt pie vienotas pozīcijas jautājumā par iespējamām pārmaiņām ātruma pārsniedzēju sodīšanā. Tādēļ lūgs parlamentu ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) labojumiem pagaidīt vēl līdz vasaras vidum.
Saeimas Juridiskā komisija, kas strādā ar APK grozījumiem, jau marta vidū bija lūgusi valdību izteikt savu viedokli par iespējamiem grozījumiem ātruma pārsniedzēju sodīšanā. Diemžēl ministri par šo jautājumu mēneša laikā nav spējuši vienoties, un arī vakar pie kopsaucēja nonākt neizdevās.
Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā atbalsta vēstulē bija pausts atbalsts sodu mīkstināšanai, kas ļautu gadījumos, kad fotoradars fiksējis ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h, piemērot brīdinājumu pašreizējā naudas soda vietā. “Fotoradari ir tehniskas ierīces, kas, nevērtējot konkrētus apstākļus, automātiski fiksē pārkāpumu, tādēļ to izmantošana ir atbalstāma pie būtiskāku noteikumu pārkāpumu fiksēšanas, nevis līdz 10 km/h virs atļautā ātruma,” bija teikts vēstules projektā.
Pret sodu mīkstināšanu iebilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP), kurš šaubījās, vai brīdinājums dos preventīvo efektu. Viņš aicināja valdību nesteigties un pagaidīt līdz 1. jūlijam, kad Iekšlietu ministrijai valdībā jāziņo par fotoradaru ieviešanas gaitu.
Kozlovskis īpaši uzsvēra, ka sabiedrības priekšstati par to, ka sodi par maziem pārkāpumiem veidojot lauvas tiesu no fotoradaru uzstādītāja un valsts budžeta ienākumiem, esot nepamatoti. No visiem 45 tūkstošiem protokolu, kas izrakstīti par radaru fiksētajiem pārkāpumiem, tikai trīs procenti ir sods par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis iebilda pret vilcināšanos: “Domāju, ka deputāti mūs negaidīs un virzīs grozījumus uz priekšu, un nebūs labi, ja valdībai šajā jautājumā nebūs vienotas pozīcijas.”
Iekšlietu un satiksmes ministra diskusijai ātri pievienojās arī pārējie valdības locekļi. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) skarbi kritizēja visu fotoradaru ieviešanas gaitu. Viņaprāt, vajadzēja sākt ar stacionārajiem radariem, kas bez slēpšanas tiktu uzstādīti tā dēvētajos melnajos punktos, kur notiek visvairāk satiksmes negadījumu. “Mēs strādājam kā diletanti! Noslēdzam līgumus, iepērkam radarus, neizpētām citu valstu pieredzi un pēc tam, kasot pakausi, brīnāmies, ka viss sagājis grīstē,” sacīja A. Pabriks. Viņš aicināja atcelt naudas sodu par pārkāpumu – ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h, jo tas ļautu kaut daļēji noņemt ap fotoradariem valdošo sabiedrības spriedzi. Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauda uzskatu, ka daudzviet fotoradari uzstādīti tikai peļņai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) pauda atbalstu iekšlietu ministra piedāvājumam pagaidīt līdz 1. jūlijam. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aicināja kolēģus arī diskusijā vairāk runāt par likuma ievērošanas kultūru, nevis peļņu. “Ja autovadītāji ievēros likumu, nekādas peļņas no fotoradariem nebūs,” uzsvēra kultūras ministre.
Nespējot rast kopsaucēju, ministri vienojās valdības kopīgo pozīciju formulēt pēc 1. jūlija, kad būs uzklausīts IeM ziņojums par radaru ieviešanu, turpmāko sodu politiku un citu valstu pieredzi.
