Fotomobilizācija Jūrmalas muzejā 0
Jūrmalas muzejā līdz 27. aprīlim redzama savdabīga fotogrāfu kopas izstāde “Fotomobilizācija”. Tajā piedalās septiņi fotogrāfi no Latvijas, katrs ar septiņiem darbiem un viena viesfotogrāfe no Ukrainas ar diviem darbiem.
“Fotomobilizācija” dibināta 2008. gada 16. februārī, kad tās pirmais pasākums notika Jūrmalas pilsētas muzejā. Izstādē tiek rādīti pēdējā laikā uzņemtie un vēl nevienā izstādē nedemonstrētie darbi. Katrs no šīs izstādes autoriem ir ļoti atšķirīgs, līdz ar to skatītājiem ir iespēja skatīt darbus ar dažādām pieejām fotografēšanā. Katrs autors rāda sev tuvāko žanru un tieši arī tas izceļ vērtību, kas veido “Fotomobilizāciju”. Pavisam eksponēti 49 darbi, kas izveidoti it kā grupās, kurās ir tikai viena autora darbi. Līdz ar to vislabāk redzama atšķirība starp autoriem gan izpildījuma, gan tematikas izvēlē. Katrs no autoriem ir iedziļinājies savā tematikā un centies to parādīt pēc iespējas pilnīgāk.
Vitālijs Merks savos darbos atspoguļo pilsētas dzīves vērojumus, neizceļot atsevišķus cilvēkus. Vairākos darbos nav redzamas cilvēku sejas. Mākslinieks akcentē cilvēku siluetus ar kustību. Turpretī Iveta Pērkone savus darbus veltījusi dejai. Viņas darbos deja ir sajūta, spēks, laime, mīlestība. Fotogrāfijās notverti mirkļi, kuru pēc dažām sekunžu simtdaļām vairs nav un kas nebūs redzami. Šajos darbos redzama meistarība un poza. Raugoties uz fotogrāfijām, liekas, ka balerīnas to visu dara viegli, bet īstenībā tas prasa sevis ziedošanu tikai vienam – baletam.
Lidosta ir vieta, kur sākas un beidzas ceļojumi, bet Aivars Slišāns šo jautājumu ar fotogrāfijas starpniecību papētījis sīkāk. Mēģinājis iedziļināties, kā sagatavo lidojumus un šo mums parasti neredzamo darbu ar fotogrāfijas palīdzību pacēlis tādos augstumos, it kā tie būtu kādi svētki vai svinības. Par saviem darbiem Kaspars Upītis savu darbu anotācijā ir teicis: “Cilvēki Rīgā dara dīvainas lietas.” Un tiešām – tas viss ir redzams viņa darbos. Viņš parāda cilvēkus kustībā uz ielas, baznīcā u. c. Meistars savos foto meklējumos pievērsies arī akcijai, kad grāmatas pārvietoja uz “Gaismas pili”. Tāds ir šī mākslinieka tuvākais žanrs. Vienīgais mākslinieks, kurš pievērsies simbolikai, ir Dainis Lisovskis. Viņa darbi ir krāsaini, dekoratīvi risinājumi ar simboliem. Jāapbrīno šā mākslinieka lielā izdoma un varēšana, lai radītu šādus darbus. Modernā fototehnika daudz ko spēj, bet jābūt arī, ko fotografēt, lai šādus darbus veidotu. Diāna Jakubone savus darbus veltījusi portretam. Viņas portretējamais objekts ir fotogrāfu autoritāte Leonīds Tugaļevs, kurš dažādos rakursos pozējis savā mājā. Un pats pēdējais, kam gribu pievērst uzmanību, ir Harijs Zemītis. Viņš pievērsies portretam, skatītāju vērtējumam nodevis četrus sava kolēģa Tugaļeva lielformāta portretus. Kā arī trīs 10 x 15 cm fotogrāfijas, kuras apvienojumā ar Ukrainas fotogrāfes Olgas Jakimovičas diviem darbiem rada nosacīti kopēju ansambli. Jakimoviča savos darbos parādījusi notikumus Kijevā, kad notika cīņa par varu. Šādi darbi Latvijā tiek demonstrēti pirmoreiz.
Izstāde izceļas ar darbu oriģinalitāti, kad katrs no autoriem ir sava ceļa gājējs fotomākslā. Bet kopumā darbi dod priekšstatu par Latvijas fotogrāfiju kādā laika posmā.
