Fotogrāfa un aktieru saspēle, spēle, spēlēšanās 0
Vēl līdz 4. augustam “Liepājas vasaras” vai vienkārši Liepājas apmeklētājiem ir iespēja apskatīt vairākas lieliskas izstādes Liepājas muzejā. Viena no tām – fotogrāfa Aigara Hibnera aktieru portretu izstāde “Spēle”.
“Kad spēle beidzas, karalis un bandinieks nonāk vienā un tajā pašā kastē,” vēsta itāliešu sakāmvārds. “Māksla nav prāta spēle, tā ir īpaša noskaņa,” – tā Gistavs Flobērs. “Spēle – zināmā mērā visas cilvēciskās kultūras pamats,” uzskatīja Anatolijs Lunačarskis.
Šie un citi domu graudi par tēmu “Spēle” pa laikam nonāk skatītāja redzeslokā, izstaigājot Liepājas muzeja lielo izstāžu zāli, kuru līdz 4. augustam aizņēmis fotogrāfs Aigars Hibneris ar personālizstādi “Spēle”, kuru izstādes atklāšanā kā ļoti veiksmīgu vērtēja arī klātesošie autora kolēģi.
“Spēle” ir Liepājas teātra aktieru un vai viņu atveidotā personāža tuvplānu galerija. Pavisam dabiski iespaidīgo krāsaino lielizmēra portretu galeriju papildinājuši arī pelēkbalti dokumentāli kadri, ko izstādes autors fiksējis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kā preses fotogrāfs sekodams līdzi liepājnieku Teātra dienas (arī spēle!) svinēšanai un brīvdabas izrādēm.
Portretu lielākā daļa veltīta Liepājas teātra aktieriem, kuri gan pirms, gan pēc izrādes, arī aizkulisēs izrādes laikā vai pat uz skatuves iesaistījušies spēlē ar fotogrāfu, drosmīgi lūkojoties objektīvā un skatītājam tieši acīs. Fotogrāfs mērķtiecīgi “izcēlis” tos ārā no ierastās vides un dekorācijām, ļaujot ieraudzīt mazliet citādus nekā uz skatuves.
“Jūtos izredzēts,” par iespēju būt tik tuvu klāt aktieriem, redzēt un fiksēt viņu emocijas saka Aigars Hibneris.
Raksturojot darbu pie izstādes, fotogrāfs saka – ļoti īsā laika sprīdī bija jāspēj noķert pareizo mirkli, noskaņu, “tīro” emociju vienā kadrā.
Izstādē galvenokārt skatāmi aizvadītajā sezonā spēlēto izrāžu personāži no iestudējumiem “Precības”, “Ģērbējs”, “Ķiršu dārzs”, “Mizantrops”, “Ragana” un citiem. Izstāde, kā atzina fotogrāfs, atspoguļo arī iknedēļas braucienos Rīga–Liepāja–Rīga pie stūres nosēdētos 11 000 kilometru.
Aigars Hibneris allaž uzsvēris, ka ir dokumentālists, nevis mākslas fotogrāfs, un arī šīs augstvērtīgi mākslinieciskās “Spēles” pamats tomēr ir stingri dokumentāls. Pats autors to labprāt sauc par fotožurnālistiku, jo “šādu kadru var uztaisīt tikai pirmizrādē pēc pirmā cēliena”. Taču iedvesmu aktieru portretēšanai sniegušas pagājušā gadsimta sākumā populārās skatuves mākslinieku fotogrāfijas.
