Brīnišķīgā senioru veidotā fotostāstā staro Latvijas rudens krāsas 1
Rīgas sociālā dienesta pieaugušo dienas centrā “Ābeļzars” līdz gada beigām aplūkojama senioru kluba “Rudens” dalībnieku veidotā fotoizstāde “Zemgale”. Tā ir otrā izstāde no cikla “Latvija – zeme visskaistākā”. Pirmā šī cikla izstāde” “Kurzeme” šobrīd izvietota Rīgas Stradiņa universitātē, bet viena no iepriekšējām izstādēm, kurā senioru acīm skatīta Latvijas galvaspilsēta, – Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēkā.
Atgriežas pie bērnības vaļasprieka
Ne velti mēdz teikt, ka arhitektūra ir sastingusi mūzika. Ar savu fotoaparātu Latvijas seno, arī mūsdienīgo celtņu skaistumu iemūžina pensionāre Dace Groša. “Man patīk fotografēt dabu, ainavas, celtnes, arī interesantus dekoru elementus,” viņa stāsta. D. Groša pastāsta, ka ar fotografēšanu nodarbojas jau ļoti sen. Ar pirmo aparātu “Ļubiteļ” melnbaltos kadros iemūžinājusi gan skolas ekskursijas, gan klasesbiedrus. Vēlāk, strādājot par arhitekti uzņēmumā “Rīgas pilsētbūvnieks”, šim vaļaspriekam nav atlicis daudz laika. Savulaik Dace Groša piedalījusies tādu vērienīgu projektu īstenošanā kā Rīgas Latviešu biedrības nama rekonstrukcija, Rīgas pils kompleksa un Latvijas Nacionālās operas renovācija.
“Kopš ir iespēja lietot digitālos aparātus, kadru izvēlei vairs nav tik lielas nozīmes. Fotografēju visu pēc kārtas, bet pēc tam notiek stingra atlase,” saka fotogrāfe, atklājot, ka sirdij tuvāka ir Rīga. “Uz pilsētas centru arvien var palūkoties no cita skatpunkta. Visas nomales gan vēl neesmu apbraukājusi. Arī tur ir daudz ļoti interesantu vietu.”
Arī otra izstādes autore – pensionētā ārste Velta Pētersone – nav aizmirsusi savu pirmo fotoaparātu “Smena”, ar kuru knipsējusi skolas laikos, bet brāļi mājas apstākļos paši attīstījuši filmiņas un izgatavojuši bildes. Tāpat kā Dacei Grošai, arī Veltai Pētersonei labāk patīk fotografēt ainavu un arhitektūru, nevis portretus. Īpaši atmiņā palikušas sakoptās Dikļu, Ērberģes un Mālpils muižas, Kalnmuižas pils.
“Daba pati mani uzrunā,” viņa saka. “Kad eju pastaigāties pa parku vai gar kanālmalu, ņemu līdzi arī fotoaparātu, jo nekad jau nevar zināt, vai negadīsies ļoti labi kadri. Fotografēju arī mākslas izstādēs. Bieži vien gadās tā, ka lielāko daļu izstādes eksponātu apskatu tikai savās fotogrāfijās.”
