FOTO. Zvaigznes pulcējas patriotiskās latviešu filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrādē. Tā jāredz katram īstam latvietim! 15
Ar skanīgu kora dziedājumu un Dziesmu svētku simbola – Līgo karoga – pacelšanu notikusi pēdējos gados ļoti gaidītas spēlfilmas – režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna “Zeme, kas dzied” – pirmizrāde. Stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā Latvijas lielāko pilsētu kinoteātros ir skatāms jau šonedēļ.
6. novembrī kinoteātrī “Forum Cinemas”, klātesot Latvijas Valsts prezidentam, filmas radošajai komandai, aktieriem, filmas atbalstītājiem, Dziesmu svētku kopienai, plašam kino un kultūras cienītāju lokam, skanot “Rīga dimd” vīru kora izpildījumā diriģenta Valda Tomsona vadībā, tika ieskandināta filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrāde.
“Filma ir jautājums mums katram, vai mēs būtu gatavi ziedot savu labklājību, statusu augstāku mērķu vārdā. Šis ir stāsts par ceļu no tumsas uz gaismu – gan kopēju, gan arī dziļi personisku –, par piederības apzināšanos tautai, par mūsu izcelsmi un būtību. Es vēlētos, lai filmas skatītāji ne tikai apmeklētu filmas seansus, bet arī izbaudītu un sajustu tās emocijas un pārdzīvojumus, kas toreiz vienoja mūsu uzņēmīgos tautiešus ceļā uz neatkarīgu valsti,” savā uzrunā teica filmas režisors Māris Martinsons.
Pirmizrādē filmas “Zeme, kas dzied” veidotājus sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: “Katru, kas ielicis savu artavu filmas tapšanā, varam dēvēt par cilvēku-cēloni, jo bez atbalsta un līdzdalības filmas tautās iešana nav iedomājama. Lai tā kļūst par himnu visiem tiem cilvēkiem, kuri tic Latvijai, Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotnei un kultūrai kā miera un ilgtspējības pamatam!”
Uzņēmēju lomu dažādu kultūras notikumu stiprināšanā uzsvēra SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents un valdes priekšsēdētājs Juris Binde: “Ikvienas nācijas ilgtspējas pamatā ir vērtības un tradīcijas, kas spēcina valstisko apziņu un identitāti. Lielu ieguldījumu to kopšanā sniedz arī uzņēmēji, atbalstot Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. LMT izsenis ir atbalstījis dažādus kultūras projektus, kas stiprina laikmetīgo kultūrtelpu un ļauj nosargāt mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu nākamajām paaudzēm. Cauri gadiem Dziesmu un deju svētki kā tradīcija ir kļuvusi par lielāko Latvijas kultūras vērtību un kopības sajūtas veidotāju. Tā apliecina, ka koptai tradīcijai ir varens, simbolisks spēks, kas spēj dzīvot cauri laikiem, nododot vēstījumu par Latvijas tautas drosmi, spēku un vienotību. Iespējams, patlaban šis atgādinājums mums ir nozīmīgāks nekā jebkad iepriekš.”
Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu. Savukārt 2025. gadā risināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.
Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisori Jānis Eglītis un Kārlis Zvejnieks, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile un Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.
Biļetes pārdošanā pieejamas uz filmas seansiem lielākajos Latvijas kinoteātros Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Ventspilī un Kuldīgā, kā arī Dobelē, Tukumā, Ogrē, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā un citviet.
