FOTO. Ziedi Rīgas Brāļu kapos un militārās tehnikas izstāde pie Latvijas Kara muzeja: Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu 119
Lāčplēša diena, 11.novembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš nolika vainagus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību. Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ministru prezidente Evika Siliņa.
Savukārt plkst.18 Rīgas Brāļu kapos notiks svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu. Arī šajā pasākumā piedalīsies Valsts prezidents.
Vienlaikus plkst.18 koncertzālē “Lielā ģilde” norisināsies Lāčplēša dienas koncerts “Brīvības skaņas”, kur uzstāsies Zemessardzes orķestris ar diriģentu majoru Andi Kareli un solistiem.
Laukumā pie Latvijas Kara muzeja no plkst.9 līdz 22 būs apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Savukārt no plkst.16 līdz 19 laukumā pie Latvijas Kara muzeja notiks jauno mūzikas grupu koncerts “Tu esi mana Latvija!”.
Tāpat laika posmā no 11. līdz 18.novembrim ikviens interesents ir aicināts apmeklēt Latvijas Kara muzeju, kur notiks tematiskas ekskursijas, lekcijas, dažādas nodarbības, kas saistītas ar Latvijas neatkarības vēsturi, kā arī būs iespēja izzināt savas dzimtas vēsturi.
Patriotu mēnesī aizsardzības nozare aicina pie apģērba spraust sarkanbaltsarkanu lentīti.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš sabiedrībai Lāčplēša dienā novēl būt optimistiem un nezaudēt gara spēku.
Komandieris aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas sabiedrība un tauta ir sevi pierādījusi gan vairāk nekā pirms 100 gadiem, gan citos milzīgos vēstures notikumos, proti, ka esam spēcīgi, spējam mobilizēties un zinām savu galveno mērķi.
“Galvenais mans novēlējums ir nezaudēt šo gara spēku, būt optimistiem, pārliecinātiem un ar šo ieroci miera laikā virzīties uz priekšu neapstājoties,” uzsvēra Kalniņš.
NBS komandieris norādīja, ka, neraugoties uz šodienas realitāti pasaulē, Latvija ir droša valsts. Drošības īstenošanā NBS aktīvi strādājot Latvijā, NBS Latvijā ir kopā ar mūsu sabiedrotajiem, turklāt NBS aktīvi darbojas ārpus Latvijas kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
“Mēs esam atzīti ne tikai no mūsu sabiedrotajiem, bet ar mums arī rēķinās tie, kas patiesībā nav tik draudzīgi pret mūsu tautu un valsti,” uzsvēra Kalniņš.
Vaicāts, kādiem drošības izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai ir jāgatavojas pārskatāmā nākotnē, komandieris atbildēja, ka drošības galvenie izaicinājumi Latvijas sabiedrībai ir būt noturīgiem tieši informatīvajā areālā, proti, mums ir jābūt analītiski spējīgiem izanalizēt un izsvērt, kur ir taisnība un kur nav taisnība.
“Mūsu galvenais ierocis ir pārliecība un stiprums kā garaspēks. Ja mūs sagraus no iekšienes, kā vienoti veselu nācijas spēku un sāksim šaubīties un savā starpā ķildoties, tad mēs jau bez kara būsim zaudētāji. Bez cilvēka un sirds dvēseliskās pārliecības un ticības nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts,” nobeigumā uzsvēra NBS komandieris.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds tviterī norādījis, ka arī šodien Latvijas neatkarības stūrakmens ir mūsu cilvēki. “Tas ir ikviens, kuram dārga mūsu zeme, mūsu tauta, tas ir ikviens, kurš iestājies zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai kļuvis par profesionālā dienesta karavīru. Tas ir ikviens, kurš gatavs aizsargāt Latviju no pirmā centimetra. Būsim saliedēti un lepni par savu valsti! Sargāsim Latviju kopā,” uzsvēris ministrs.
