FOTO. Zemeņu audzētāja 6 zelta padomi – kā tikt pie izcilas zemeņu ražas 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kad augsne atkususi un rokas darbojoties nesalst, ķeras pie pirmajiem darbiem zemeņu dobēs. Viss jāpagūst līdz ziedēšanas brīdim. To, kā ogulājus vislabāk sagatavot startam, iesaka zemeņu audzētājs Artūrs Apse no stādaudzētavas Liepas.
1. Nogriež lapas
Pirmais darbs tagad – atbrīvot stādījumus no vecajām lapām. Tās ir sabrūnējušas, ar sarkanbrūniem plankumiem, punktiem. Atstāj tikai jauno rozetīti, kas ir koši zaļa un labi atšķiras no vecā lapojuma.
Vecās lapas labāk nogriezt, nevis raut. Nereti tās vēl diezgan stipri turas, un, tās plēšot, var sabojāt ceru un izpostīt jauno ražu.
Ja uz lapām vērojamas slimības pazīmes, labāk tās sadedzināt, bet veselās lapas var kompostēt.
2. Izņem bērnus
Ja rudenī zemenes nav ravētas, tagad tās atbrīvo no stīgu bērniem. Pirmos trīs stādiņus no cera, kas atrodas uz stīgas, var nogriezt un izmantot stādījumu atjaunošanai. Ja dobe vēl nav sagatavota, tos pārstāda podiņos.
Pārējos stīgu bērnus met kompostā. Dobēs drīkst palikt tikai tie ceri, kas pareizajos attālumos iestādīti. Nekāda žēlastība nav pieļaujama, jo sabiezinātajā stādījumā ir labvēlīga vide slimību un kaitēkļu attīstībai. Arvien vairāk posta ražai nodara gliemeži, kas vislabāk jūtas noēnotās vietās zem kuplām lapām.
Biezoknī ne ogas var labi novākt, ne nezāles izravēt, ne mulču uzbērt.
Kad zemenes sāk ziedēt, rušināties ap tām pārtrauc.
3. Liek salmus
Daudziem rūpes sagādā zemeņu ravēšana. Mazdārziņā, lai samazinātu šo slogu, par labāko variantu speciālists iesaka dobes krietnā kārtā noklāt ar salmiem (der jebkādi). Ja salmi jau ir, tos atkal papildina.
Šim segumam ir papildu labums: tas augsnē saglabās mitrumu, zem sedziņas tā būs irdena. Turklāt ogas, kas nogūlušās uz salmu klājiena, būs tīras.
Satrūdot salmi arī ielabo augsnes struktūru kopumā, un tas noderēs gan zemenēm, gan stādījumiem, kas būs pēc tām.
Vēlāk pavasarī, kad sāks augt zāle, to var pļaut un likt starp ceriem, vagās.
Siens mulčēšanai īsti neder, jo ar to dārzā tiek ievazātas nezāļu sēklas, turklāt siens mitrumā pelē un pūst.
4. Klāj pārklājus
Sintētiska materiāla segumi ir labi tikai tad, ja var nodrošināt pilienlaistīšanu. Turklāt jāņem vērā – ja materiāls ir tumšā krāsā, augsne gan iesils agrāk, taču vasarā pamatīgi sakarsīs. Ja ogas gulstas uz šāda seguma, tās izcepas un sažūst, kļūst negaršīgas un vairs nav arī tirgus prece. Tā ir šāda seguma sliktā puse karstās vasarās. Ja laistīšana paredzēta tikai ar lejkannu vai šļūteni, darbiņš būs pamatīgs.
Ja tomēr izvēlas sintētisko segumu, mazdārziņā labāks būs pītais audums, kas laiž cauri lietusūdeni. Taču jārēķinās, ka otrajā trešajā gadā tam cauri sāks spraukties nezāles.
Karstuma dūrienu mazinās, ja divkrāsu plēvei uz augšu liks balto pusi. Tā dara arī tad, ja zemenes audzē siltumnīcā, kur tāpat karstuma pietiek.
Ja zemenes izravētas jau rudenī, pavasarī to stādījumus tikai uzrušina. Saudzīgi irdina ar kaplīti vai frēzi, lai netraumētu augu saknes.
5. Mēslo un laista
Stādot jaunus zemeņu stādus, nevajag aizrauties ar augsnes ielabošanu. Labāk, ja zeme ir mēreni mēslota, jo tas labāk palīdz jaunajiem augiem ieaugties un iesakņoties. Aprīļa vidū zemenēm dod mēslojumu. Mazdārziņos labāk izmantot kompleksos mēslojumus, piemēram, tā saukto pavasara mēslojumu vai speciāli zemenēm paredzēto. Ja lauciņš lielāks, izdevīgāk augsnē ierušināt granulēto mēslojumu.
Ja zemeņu maz, efektīvi ir lietot ūdenī šķīstošo mēslojumu, ko uzlej katram augam.
6. Stāda pareizi
Zemenes stāda 30 cm citu no citas, atstatums starp rindām ir ap 60 centimetru. Sabiezināts stādījums nedos vairāk ražas, kā gribas cerēt, bet tikai sagādās problēmas. Starp vagām vai dobēm atstāj tik lielu atstatumu, lai labi varētu kopt augus, ērti staigāt starp dobēm vai izbraukt ar tehniku (zālespļāvēju, rušinātāju). Mazdārziņā izdevīgāk veidot dobes, nevis vagas.
Kailsakņu stādiņus zemē sāk stādīt aptuveni aprīļa vidū. Jo sakņu kakliņš resnāks, jo stāds agrāk sāks ražot. Podiņā augošos stādus var izstādīt arī maijā. Jo vēlāk pavasarī stāda, jo vairāk jaunie augi būs jālaista.
Laba ideja
Kā agrāk tikt pie ražas
Lai agrāk tiktu pie ogām, zemeņu cerus (agrāko vai remontanto šķirņu) ar lielu velēnu pārliek traukā (kastē, spainī, podā) un ienes siltumnīcā. Nekādus segumus nevajag, jo ārā pārziemojušās zemenes nebaidās sala. Ja salnas uznāk zemeņu ziedēšanas laikā, augus apsedz ar agrotīklu, lai pasargātu ziedus. Šādi ogas ienāksies vismaz pāris nedēļu agrāk.
Protams, svarīgi arī steidzināšanai ienestās zemenes regulāri kopt – mēslot, laistīt.
Padoms Nr. 1
Pārbauda, vai pa ziemu nav izcilāti stādiņi un sakņu kakliņš nav izstumts virspusē. Šādi bojājumi raksturīgi jaunajiem stādījumiem. Ja redzamas jau saknes, augs pavasara vējos strauji var aiziet bojā. Tādiem steigšus sniedz pirmo palīdzību – uzber dārza augsni vai kūdras substrātu.
Padoms Nr. 2
Vai vajag apputeksnētāju
Vairumam zemeņu šķirņu nevajag speciāli blakus stādīt citas šķirnes, lai notiktu apputeksnēšanās. Taču, piemēram, populārajai vēlajai šķirnei ‘Pandora’ vajag apputeksnētāju. Šai šķirnei kaimiņos stāda šķirni ‘Malvīne’.
Jaunums!
Parasti zemeņu stādījumus iesaka atjaunot ik pēc trim gadiem. Taču ir Latvijā jau pārbaudīta Japānas zemeņu šķirne ‘Karioko’, kura vienā vietā var augt pat septiņus gadus. Šī šķirne ir ļoti ražīga, izturīga, ar vidēju ienākšanās laiku, ogas garšīgas.
