FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā 83
Tagadējais Latvijas veselības ministrs Hosams Abu-Meri socvietnē “Facebbook” ievietojis aizkustinošu ierakstu par Latviju, kurā, savā būtībā, atzinies mīlestībā šai zemei.
“Šonedēļ, 29.septembrī, apritējuši 30 gadi, kopš es ierados Latvijā. Un kas par 30 gadiem tie bijuši! Neko daudz par Latviju toreiz nezināju. Mums, topošajiem Latvijas Medicīnas akadēmijas studentiem, solīja dzīves līmeni kā Zviedrijā. Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies. Latvija bija burtiski tikko atguvusi neatkarību, tā vēl tikai tapa un veidojās. Es pieredzēju, kā Latvijas rubļus jeb “repšukus” mainīja pret latiem. Tas bija grandiozu pārmaiņu laiks.
Sākums Latvijā bija grūts laiks, – nemelošu – prom no ģimenes, ar citu kultūru un tradīcijām. Bet es esmu pateicīgs Latvijai par visu, kas man dots. Es ieguvu ļoti labu izglītību, izmācījos par ārstu, un tas man ļāvis sekot savam aicinājumam, ko sajutu jau agrā bērnībā.
Šeit es izveidoju savu ģimeni, un man ir divas brīnišķīgas meitas – mans prieks, lepnums un acuraugs – mana lielākā bagātība!
Šeit es, tāpat kā mēs visi, esam pieredzējuši, kā top un veidojas pavisam jauna valsts. Es piedzīvoju iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, pievienošanos Šengenas zonai un eirozonai – tie visi ir ļoti nozīmīgi sasniegumi. Protams, joprojām ir daudz pie kā strādāt, ko attīstīt un ko uzlabot. Bet kaut uz mirkli atcerieties, kāda Latvija bija pirms 30 gadiem un kāda tā ir šodien – izaugsme ir kolosāla!
Izlemjot palikt Latvijā, veidot šeit savu dzīvi un karjeru, es, protams, iemācījos latviešu valodu. Jā, man joprojām mēdz jukt galotnes, un, visticamāk, es nekad nepratīšu perfekti izrunāt visus “Ķ”, “Ļ” vai “Ģ” – bet tas nekas. Iespējams, tas ir apliecinājums tam, ka neesmu 100-procentīgi kļuvis par latvieti.
Un tomēr – Latvija un latvietība ir svarīga daļa manas identitātes. Man ir Latvijas pilsonība, un par to esmu pateicīgs. Tāpat kā pateicīgs par katru dienu, ko varu dzīvot šeit, paveicot ko vērtīgu.
Ārstējot cilvēkus, daloties ar draugiem un domubiedriem idejās, kā kaut ko izdarīt citādāk un labāk. Pirms 30 gadiem, protams, nevarēju iedomāties, ka, pieaugot vienai paaudzei, būšu nevis tikai ārsts, bet kļūšu par veselības ministru. Tā ir liela atbildība, un esmu uzņēmies ļoti lielu darbu, ko centīšos paveikt pēc labākās sirdsapziņas. Tāpat kā cilvēku nevar ārstēt tikai mazliet vai pa pusei, tāpat jebkurš darbs ir izdarāms par visiem 100% – tā ir mana stingra pārliecība!
Latvija nav mana dzimtene, bet Latvija ir mana zeme un mana valsts. Ja Dievs dos vēl 30 gadus, es vienmēr aizsargāšu Latvijas zemi un kalpošu Latvijas tautai. Es gribu pateikt lielu paldies maniem vecākiem, ģimenei, skolotājiem, draugiem, kolēģiem, biedriem, atbalstītājiem, pacientiem, arī kritiķiem, no kā es mācos, un ikvienam, ar ko esmu sastapies šajā laikā.
Mums visiem ir dots liels dārgums – tā ir mūsu Latvija, un mums par viņu jāgādā: jārūpējas un jāstiprina mūsu valsts valoda, jo tāda pasaulē ir tikai viena un tāpēc unikāla, jāgādā par mūsu latvisko pašapziņu un jābūt spēcīgiem un vienotiem kā nācijai. Esmu pārliecināts, Latvija pastāvēs mūžam!
P.S. mājas arhīvā atradu fotogrāfisku pierādījumu par manu pirmo ierašanos Latvijā. Noteikti esmu pavisam nedaudz mainījies….” – viņš ierakstījis “Facebook” un par šo ierakstu saņēmis vairākus simtus “like” un komplimentus komentāros.
