FOTO: Vienā ritmā vienojas kājas un sirdis 1
Autore: IEVA JANELSIŅA
Vakar, 06. jūlijā, Esplanādē, gandrīz sešu stundu garumā norisinājās pūtēju orķestru Dižkoncerts, kurā latviešu komponistu orģinālmūzikā, aranžējumos un tautas dziesmu apdarēs apvienojās Latvijas novadu pūtēju orķestri, bet noslēguma daļā – dižorķestris ar 500 pūtēju orķestru dalībniekiem.
Šogad pūtēju orķestru Dižkoncerts norisinājās vēsturiskā vietā – Esplanādē. Tieši Esplanādē ir notikuši vairāki Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kur sestajos svētkos pirmo reizi kopā vienojušies arī apvienotie pūtēju orķestri. Koncertu atklāja Nacionālo Bruņoto spēku orķestris Kurzemes novada apvienotā orķestra pavadījumā, izpildot komponista Sergeja Austra Universa skaņdarbu “Fantāzija Latviešu strēlnieks”, diriģenta Gunta Kumačevska vadībā. Kopumā koncerta programmas laikā izskanēja 56 skaņdarbi.
Pūtēju orķestra Dižkoncertu apmeklēja arī kultūras ministre Dace Melbārde, godinot virsdiriģentus: Raiti Ašmani, Gunti Kumačevu, Artūru Maculēviču, Jāni Puriņu, Egonu Salmani un Pēteri Vilku. “Kas gan būtu kārtīgi svētki bez sava orķestra, un Dziesmu svētkiem, kuros kopā sadzied vairāk kā 16000 dziedātāju un deju rakstus veido 18000 dejotāju, starp viņiem vajadzīgs arī kārtīgs Dižorķestris,” atzīst Dace Melbārde. “Orķestra misija ir skatītājus iepriecināt un aicināt izrauties no ikdienas rutīnas. Klausoties orķestra skaņās, neatkarīgi vai tas ir maršs, vai polka, šķiet, ka kājas pašas sāk kustēties vienā ritmā, un pat sirdis pukst līdz ar pavadījumu,” saviļņota emocijas pauda kultūras ministre pēc pirmā skaņdarba atskaņošanas.
Viļānu novada pūtēju orķestra “Dekšāres” dalībnieces Nikola Benislavska, Patrīcija Benislavska un Diāna Pelša koncertā izpildīs sešus skaņdarbus. Meitenes atzīst, ka neliels uztraukums pirms uzstāšanās tomēr pavada. Nikola un Patrīcija Rīgā ieradušās trešdien, bet Diāna jau svētdien, sākoties gājienam, jo dzied arī korī. “Ir patīkami, svētki ir izdevušies. Būt uz skatuves ar orķestri ir liels gandarījums. Skaņa, kas rodas apkārt muzicējot ir iespaidīga, un ir patīkami apzināties, ka esam esmu daļa no tā,” emocijās dalās Nikola.
Turklāt Naujenas pūtēju orķestra dalībniekiem Nellijai Zubovai, Evai Evelīnai Repkovai un Artūram Zubovam uztraukuma par gaidāmo uzstāšanos nav, iespējams tāpēc, ka šie viņu sarakstā nav pirmie aizvadītie Dziesmu un Deju svētki. Dalībnieki lepojas ar savu diriģentu Jāni Grinbertu, kurš orķestra dalībniekos vairojis mīlestību pret mūziku, kā arī mērķtiecību augt un attīstīties, lai kļūtu par vēl labāku orķestri un personību individuāli.
Talsu pūtēju orķestra muzikanti tikko nokāpuši no skatuves, spriežot pēc viņu emocijām, uzstāšanās izdevusies. Mārtiņš Andersons repertuāru vērtē kā ļoti labu, jo tajā neesot neviens garlaicīgs un vienveidīgs skaņdarbs. “Šovakar ir liels vējš, uz skatuves ļoti pūš, ne tikai mēs,” joko Mārtiņš. Dažiem pūtējiem pa gaisu pūstas notis, bet kopumā uzstāšanās norisinājusies bez sarežģījumiem. Talsu pūtēju orķestra dalībnieki Dižkoncertam gatavojušies ļoti nopietni, mēģinājumus aizvadot katru sestdienu. “Gatavošanās skatēm bija saspringta, bet rezultātā vainagojās ar panākumiem, jo Talsu pūtēju orķestris, no visiem Kurzemes novada kolektīviem, bija vienīgais, kurš tika līdz finālam,” pagodināts stāsta Mārtiņš.
Nikolasam Mūrniekam no Talsu pūtēju orķestra šie ir pirmie lielie Dziesmu un Deju svētki, jo iepriekš sanācis piedalīties tikai skolēnu dziesmu un deju svētkos. Kā mīļāko skaņdarbu Nikolass sauc Jurjānu Andreja un Andreja Ceplīša aranžēto skaņdarbu “Ačikops”. “Man patīk šī skaņdarba melodiskās harmonijas, šis skaņdarbs manī rada pacilātības sajūtu, tāpat arī “Pūt, vējiņi” un “Vella kalpi”,” savos sirdij tuvākos skaņdarbus atklāj Nikolass. “Gribētos, lai arī uz skatuves mēs visi kā vienots orķestris viens otru atbalstītu.
Piemēram, pie skaņdarba “Pūt, vējiņi” mēs visi varētu kustēties līdz ar plūstošo mūziku, bet ir daži mūžiķi, kuri sēž un koncentrējas uz notīm. Ir jāatbrīvojas, šobrīd mēs atzīmējam svētkus, skates ir noslēgušās.” Nikolajs, Latvijai sagaidot simtgadi, novēl, lai valsti piepildītu zelta vērti cilvēki un piedzīvojam vēl lielākus svētkus par šiem.
Valmieras pūtēju orķestra “Signāls” dalībniece Alvīna Bruņiniece spēlē bungas. Vai ar tādām lielām bungām uz skatuves nav grūti? “Nav, jo jāspēlē sēžot, ne stāvot. Ja būtu otrādāk, noteikti būtu smagāk,” atzīst Alvīna. Arī profesionāliem mūziķiem ko gadās sajaukt, tā reiz gadījies arī Alvīnai. “Protams, ir bijušās tādas reizes, bet es neceļu paniku. Orķestrī nav trīs cilvēki, es paļaujos, ka man blakus ir ļoti daudz cilvēku, kuri lieliski zina, ko dara. Nomierinos un atsāku spēlēt līdz ar viņiem,” pieredzi pauž Alīvīna. Par sarežģītāko repertuāra skaņdarbu Alvīna atzīst Jāzepa Vītola un Viestura Ozola radīto “Polonēzi”.
