FOTO. Vienā no Latvijas visskaistākajām vietām – Vecpiebalgā – ar vērienu un diženiem viesiem nosvinēta 800 gadu jubileja
2
Piebalgas pilsnovads (latīņu: Prebalge) pirmo reizi rakstos pieminēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā. Tā nu šī brīnumskaistā Vidzemes pērle šogad svin 800 gadu jubileju, kam par godu tika rīkoti arī īpaši svētki. Tur nudien bija ko redzēt un baudīt!
Manā sirdī Vecpiebalgai ir, bija un būs atvēlēta milzīga vieta, tāpēc šķita tikai loģiski, ka arī svētkos dodos turp, lai būtu kopā ar saviem cilvēkiem savā vietā un baudītu to, kas man tik īpašs.
Vecpiebalgas svētkus iespēju robežās apmeklēju katru gadu, taču jāatzīst, ka šogad to rīkotāji bija pacentušies īpaši un Vecpiebalga bija unikāli skaista gan iekšēji, gan ārēji. Vēl pirms došanās uz svētkiem pamanīju fotogrāfijas ar jauno “pagastmājas” tērpu – vienu no tās sienām rotā latviski raksti un pavisam svarīgs teksts “Piebalga ir, bija un būs”. Viss centrs sakopts, izrotāts un sapucēts svētkiem.
Svētku koncepcijā šogad tika izcelti 3 vārdi – urksts, žurme un luste jeb prāts, enerģija un prieks.
Viss sākās pavisam nopietni. Lai plašākai sabiedrībai atklātu, atgādinātu Piebalgas unikalitātes cēloņsakarības un rosinātu tās izprast, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” 26.jūlijā plkst.10.00 Vecpiebalgas Kultūras namā rīkoja kultūrvēsturisku konferenci “Piebalgas žurme”.
Otrajā dienā savukārt notika tradicionālais tirdziņš, kurā goda vietā allaž tiek likti vietējie meistari. Un ne jau bez pamata – te top visgardākā rupjmaize, vissmeķīgākie kūpinājumi, putainākais alus, saldākais medus utt. Plašās apmeklētāju rindas ir vislabākais apliecinājums tam.
Pēc našķošanās visi tika aicināti nedaudz izkustēties kopīgā velobraucienā, kavējoties atmiņās par bērnību. Vēlāk ceļi veda uz izstādi Vecpiebalgas muižas parkā, kur pēc tam notika arī koncerts. Ik gadu te notiek “Mazās Imantdienas” ar grupu “Autobuss debesīs” un tās solista Marta Kristiāna Kalniņa īpašu mīlestību pret Piebalgu. Šogad bija arī koncerts “Laika zīmes”, kurā baudījām divu talantīgu Imantu – Kalniņa un Ziedoņa – kopdarbus.
Bet svētdienā Vecpiebalgā dodas uz baznīcu – šoreiz te apmeklētājus ar koncertu priecēja Aija Andrejeva-Aišpure un Jānis Aišpurs ar kopīgo mīlestību pret mūziku un vienam pret otru.
Vecpiebaldzēniem šajos svētkos un arī ikdienā lieliski izdodas apvienot vēsturisko bagātību ar mūsdienu vērtībām. Droši vien tāpēc te katrs, kurš ierodas, jūtas mazliet laimīgāks, nekā bijis iepriekš. Te gleznotāji gūst iedvesmu gleznām, komponisti – mūzikai, dzejnieki – skaistām rindām, rakstnieki – stāstiem un romāniem, žurnālisti – rakstiem, audēji – audekliem, dārznieki – arvien jaunām dobēm… Nu – jūs jau sapratāt, talanti te uzmirdz visdažādākajos virzienos. Ja neesat tur kādu laiku bijuši, aizbrauciet un noticēsiet katram manam vārdam!
Esi stipra, skaista, laimīga un bagāta, mana Vecpiebalga! Un dzīvo mūžīgi!
