FOTO, VIDEO: Pirmo reizi ceļa pamatus purvainā posmā stabilizē ar kolonnām 1
Valsts reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) divos posmos no Madlienas līdz Skrīveriem notiek šīs sezonas plašākie ceļa remontdarbi valsts autoceļu tīklā, informēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.
Ceļa pārbūves gaitā posmā no 49,5.-50. kilometram atklātas vājas nestspējas gruntis – purva posms ar kūdras slāni 10 metru dziļumā. Tas atklājās papildu izpētē, ko veica AS “Ceļuprojekts”.
Lai stabilizētu šo grunti, valsts ceļu tīklā pirmo reizi tiks pielietota kombinēto kolonnu un pāļu kolonnu izbūves metode. Tiks izbūvētas 30 cm platas un līdz 6 m garas betona kolonnas, virs tām – 60 cm platas līdz 2 m garas grants/šķembu kolonnas.
Kopumā plānots izbūvēt 952 kolonnas, kuras tiks izkārtotas 2,5 x 2,0 m režģī.
Lai veiktu šo darbu, Latvijā ieradusies speciālistu komanda no Polijas uzņēmuma Menard Polska ar nepieciešamo aprīkojumu.
Šodien Madlienā ceļu būvdarbu zonā mediji un nozares pārstāvji tika iepazīstināti ar šo būvdarbu metodi, par to stāstīja LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš un Polijas kompānijas “Menard” pārstāvji.
Projektējot autoceļa posmā pārbūvi, projektētājs veica urbumus tikai līdz četru metru dziļumam. Šie urbumi neuzrādīja vājās nestspējas grunti, līdz ar to tika izdarīts pieņēmums, ka vājas nestspējas gruntis jau agrāk ir tikušas nomainītas.
Tomēr izrādījās, ka zem uzbērtajām gruntīm ir palicis aizaudzis ezers. Aizdomas par to radās, veicot būvdarbus, un tas apstiprinājās padziļinātā izpētē. Atklājās, ka zem bieza grants slāņa ir gan kūdra, gan dūņas.
Līdz ar to ir skaidrs, ka pie intensīvākas satiksmes un lielākām slodzēm ceļš varētu deformēties, un ieguldītās investīcijas nebūs ilgtspējīgas.
“Šis ir pirmais objekts valsts ceļu tīklā, kurā pielietojam šādu tehnoloģiju, taču, veiksmīgi realizējot šo projektu, pāļu un kombinēto kolonnu izbūvi ceļu objektos varētu pielietot arī turpmāk. Tādā gadījumā varētu arī samazināties izmaksas, jo šim projektam no Polijas brauca ne tikai paši speciālisti, bet arī tika vesta tehnika, kas ir papildu izmaksas. Plašāk pielietojot šo metodi Latvijā, uzņēmējiem tehnika jau varētu būt arī uz vietas,” komentējot izvēlēto tehnoloģiju, teica LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.
Lai risinātu vājās nestspējas grunts problēmu, bija iespējami divi varianti.
Viens variants būtu vājas nestspējas grunts izrakšana līdz pat 10 metru dziļumam pietiekami platā ceļa trases zonā, kas ietver arī esošās komunikācijas. Tas ir ne vien dārgi, bet ir risks sakustināt arī ceļam blakus esošos grunts slāņus.
Turklāt, veicot grunts nomaiņu, ir nepieciešams laiks, lai tā nosēstos un stabilizētos, kas nozīmē, ka nebūtu iespējams turpināt būvdarbus un pabeigt tos šajā sezonā. Šīs metodes pielietošana izmaksātu gandrīz vienu miljonu eiro (bez PVN).
Taču otrs variants ir pielietot jaunu tehnoloģiju, kas līdz šim valsts ceļu tīklā netika praktizēta, un stiprināt grunti ar pāļiem. Līdzīga tehnoloģija tiek izmantota tiltu un ēku pamatiem, bet ceļiem šādas pieredzes Latvijā līdz šim nebija.
Šīs metodes izmaksas ir gandrīz 600 tūkstoši eiro (bez PVN), turklāt, izbūvējot pāļu un kombinētās kolonnas, ir iespējams uzreiz turpināt arī ceļa segas izbūvi, neaizkavējot visa ceļa posma būvdarbus.
LVC arī atgādināja, ka posmā no Madlienas līdz pārvadam pār autoceļu Tīnūži–Koknese (P80) pēc pārbūves būs izbūvēta pilnībā jauna autoceļa konstrukcija ar trim asfalta kārtām, uzstādītas drošības barjeras, sakārtota ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas, pārbūvēti tilti pār Ogri un Lobi.
Šos būvdarbus veic AS “A.C.B.”, to līgumcena ir 10,7 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu, būvdarbus plānots pabeigt rudenī.
Uz šī paša autoceļa būvdarbi notiek arī posmā no ceļa Tīnūži–Koknese (P80) līdz Skrīveriem. Arī šim posmam būvē jaunu salturīgo slāni, šķembu pamatu un ieklās trīs asfalta kārtas. Turklāt Skrīveros izbūvēs lietus ūdens kanalizāciju un drenāžu, ierīkos ceļa apgaismojumu un pārbūvēs elektrotīklus, kā arī tilta pār Maizīti vietā izbūvēs tērauda caurteku.
Šos būvdarbus veic SIA “Strabag”, un to līgumcena ir deviņi miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu, tos pabeigs nākamā gada vasarā.
