FOTO. VIDEO. Pašmāju zinātniece gatavo slieku kūciņas, karameles un uzkodas 0
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniece Ilga Gedrovica pirms pāris gadiem sāka pētīt slieku izmantošanu cilvēku pārtikā, tagad zinātniece krietni attīstījusi savu pētījumu, un jau ir pieejami produkti, kuros izmantoti slieku milti.
Slieku karameles ir vairāk izklaidei un uzmanības pievēršanai. Taču slieku miltu jeb pulvera nūjiņas ir jau nopietns eksperiments. Slieku miltu sastāvā ir kukurūzas milti ar slieku pulveri.
Slieku pulveris ir tikai trīs procenti no kopējā svara. Taču slieku pulverī ir tik daudz olbaltumvielu, lai šo produktu jau oficiāli, atbilstoši Latvijas regulējumam, varētu dēvēt par olbaltumiem bagātu produktu. Pētniece norāda, ka slieku milti ir vairākkārt bagātāki ar olbaltumiem nekā dzīvnieku izcelsmes produkti.
“Skaidrs ir viens, ka vismaz divas ar pusi, trīs reizes vairāk nekā svaigā gaļā. Un arī pietiekami augsts šķiedrvielu saturs, kas ir deviņi grami uz 100 gramiem,” norāda Gedrovica.
Pētniece ir arī gatavojusi degustācijām arī dažādus kviešu miltu izstrādājumus, kuriem pievienots slieku pulveris. Degustētājiem par slieku piedevu zinātniece paziņo tikai pēc tie ir nogaršojuši keksiņus.
“Tad viņi ir pārsteigti, bet lielākoties ir patīkami pārsteigti, saka, ka nav tik traki, var ēst,” bilst zinātniece.
Papildus garšas niansēm, slieku un arī kukaiņu produktiem ir vēl virkne priekšrocību salīdzinot ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku. “Diezgan tuvā nākotnē tā būs mūsu ikdiena un realitāte,” saka zinātniece.
Slieku audzēšanai ir nepieciešams krietni mazāk resursu, līdz ar to šī nozare ir videi draudzīgāka.
Ilgai Gedrovicai jau ir pieredze sadarbībā ar uzņēmējiem, veikalos jau vairākus gadus tiek tirgotas šķiedrvielām bagātas, Latvijā ražotas sausās brokastis.
Zinātniece norāda, ka arī slieku produkti jau ir ieinteresējuši ražotājus, taču šoreiz būs garāks ceļš ejams.
Eiropas Savienībā pārtikā ir atļauts lietot circeņus un miltu melnuļu kāpurus, taču sliekām atļauja vēl jāiegūst.