FOTO. VIDEO. Kamielis hidrotērpā, milzu zutis, Velsas sams: Lohnesa briesmoņa noslēpums tiek šķetināts jau 90 gadus 12
1933. gada 12. novembrī kāds vīrietis vārdā Hjū Grejs uzsāka teorijas par Lohnesa briesmoni izplatību. Viņš uzņēma pirmo zināmo fotogrāfiju ar radību, kas slēpjas Skotijas ezerā Lohnesā, ziņo “Sky News”.
Attēls izraisīja efektu, kas ir jūtams līdz pat šai dienai. Cilvēki no visas pasaules apmeklē Lohnesu, cerot savā īpašumā paši iegūt Lohnesa briesmoņa fotoattēlu.
Bet tie nav tikai tūristi. Izmeklētāji un zemūdens fotogrāfi ir mēģinājušas atrast pārliecinošus pierādījumus par bēdīgi slaveno “ūdens zvēru”, kas pazīstams arī kā Nesija.
Kā tas sākās?
Pirmo skaļo paziņojumu par Nesijas novērojumu publicēja izdevums “The Inverness Courier” 1933. gadā pēc tam, kad vietējās viesnīcas vadītāja apgalvoja, ka ezerā pamanījusi “ūdens zvēru”. Aldija Makeja aprakstīja brīdi, kad viņa ar vīru ieraudzīja “bailīga paskata briesmoni”.
“The Inverness Courier” ziņa, kā arī Hjū Greja fotogrāfija, kas uzņemta tajā pašā gadā, izraisīja globālu un ilgstošu aizraušanos ar nenotveramā briesmoņa meklēšanu.
Šobrīd ir reģistrēti vismaz 1155 oficiāli novērojumi, un to skaits tikai aug.
Šogad ir reģistrēti deviņi novērojumi. Pēdējais no tiem – 7. oktobrī no vīrieša, kas autobusā brauca garām ezeram.
21. gadsimts ir īpašs ar to, ka Invernesas, Skotijas pilsētas, un Lohnesas tūrisma vietne ļauj attālināti piedalīties izmeklēšanā, izmantojot ezera diennakts videonovērošanas kameras.
Teorijas
Gadu gaitā ir izvirzītas daudzas teorijas, tostarp, ka radījums varētu būt aizvēsturisks jūras rāpulis, peldošs cirka zilonis vai milzu zutis.
Villijs Kamerons, ko vietējie iedzīvotāji pazīst kā “Lohnesa kungu”, ir “Loch Ness Marketing” dibinātājs. Tas ir uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus filmētāju un mediju grupām ezerā.
Viņš lēš, ka šogad vien aptuveni divi miljoni tūristu no visas pasaules ir apmeklējuši Lohnesu, “iespējams, ekonomikai ienesot vairāk nekā 55 miljonus mārciņu”.
“Interese globālā mērogā nekad, nekad nav bijusi lielāka” par briesmoni, viņš piebilst.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, pastāv scenārijs, ka Nesijas meklēšana varētu tikt pārtraukta, 72 gadus vecais vīrietis atbild: “Pat ja mākslīgais intelekts rīt nāktu klajā ar 100 iemesliem, kāpēc Lohnesā nekā nav, ticiet man, 50% cilvēku turpinātu to darīt.”
“Mēs esam abpusēji izdevīgā situācijā. Ja tas ir tur, tas ir tur, ja tā nav, tas neko nemainīs. Cilvēkiem patīk noslēpumi,” viņš uzsver.
Uzņēmējs apgalvo, ka viņa tēvs potenciālo briesmoni redzējis 1965. gadā. Viņš “Sky News” norāda, ka arī 2016. gada augustā ezerā redzējis kaut ko neparastu. Viņš piebilst, ka pazīst daudzus cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir redzējuši briesmoni, bet nekad nerunās ar medijiem vai oficiāli nereģistrēs savus novērojumus, “baidoties tikt izsmieti”.
Slavenākais ūdens zvēra attēlojums, kas pirmo reizi tika publicēts 1934. gadā, 90.gados tika pasludināts par viltotu. Tas liek uzdot jautājumu: ja mēs nevaram uzticēties fotoattēlam no 1934. gada, kāpēc mums vajadzētu ticēt “Photoshop” un mākslīgā intelekta modifikāciju laikmetam?
Pa dienu – medmāsa, pa nakti – briesmoņa novērojumu reģistratore
Peidža Deilija nesen pārņēma oficiālo Lohnesa briesmoņa novērojumu reģistru no sava tēva Gerija Kempbela, kurš nodibināja Lohnesa briesmoņa fanu klubu 1996. gadā pēc tam, kad viņš pats bija pamanījis Nesiju.
Vietnē tiek reģistrēti visi zināmie novērojumi.
“Ikdienā esmu medmāsa,” Deilijas kundze stāsta “Sky News”, “un tad es pavadu savu atlikušo laiku, meklējot Lohnesa briesmoni un mēģinot noskaidrot Lohnesa ezera noslēpumu.”
“Mēs katru gadu saņemam simtiem novērojumu, kas tiek pārbaudīti. Mums ir jāatšķir reāls notikums no mānīšanās,” viņa norāda. Pirms oficiālas novērojuma reģistrēšanas tiek veiktas pārbaudes:
- attēlu fona un priekšplāna novērtēšana, lai pārliecinātos, ka tas ir Lohness, nevis kāda cita ūdenstilpne;
- Lohnesā dabiski sastopamu lietu izslēgšana (cilvēki dažreiz sūta fotoattēlus ar pīlēm vai roņiem, vai pat nirējiem, kas ūdenī rada burbuļus);
- saziņa ar akadēmiķiem, kuriem ir grāds bioloģijā, lai saņemtu viņu viedokli un atzinumu.
“Tomēr es jūtu, ka katrs cilvēks, kas te ierodas, dziļi sevī tic, ka patiešām varētu iemūžināt Lohnesa briesmoni,” viņa stāsta.
“Ir pārsteidzoši redzēt, ka pirms 90 gadiem pasaule pirmo reizi ieraudzīja Lohnesa briesmoni un ka pēc 90 gadiem mēs vēl joprojām saņemam ziņas,” viņa uzsver.
Milzu zutis
Profesors Nīls Džemels, Otago universitātes zinātnieks no Jaunzēlandes, 2018. gada jūnijā vadīja starptautiskas briesmoņa medības Lohnesā. Viņš paņēma 250 ūdens paraugus no dažādiem dziļumiem, cerot identificēt sīkos DNS fragmentus, ko atstāj āda, spalvas, zvīņas un urīns, un salīdzināja tos ar zināmām sugām.
Tieši no šī pētījuma atklājumiem radās milzu zušu teorija.
“Ezerā zušu DNS ir ļoti ievērojamā daudzumā. Lohnesā zušu ir ļoti daudz,” daloties ar atradumiem, sacīja profesors Džemels.
“Mūsu dati neatklāj zušu lielumu, taču materiāla milzīgais daudzums liecina, ka mēs nevaram izslēgt iespēju, ka Lohnesā varētu būt milzu zuši.”
Viņš saka, ka līdz pat šai dienai saņem e-pastus par briesmoni. Daži no tiem ir bērnu zīmējumi ar Nesiju, kas, pēc profesora vārdiem, vienmēr ir interesanti.
Viņš piebilst, ka smieklīgākais sūtījums, ko viņš saņēmis, bija piecas lappuses gara vēstule no kāda, kurš apgalvoja, ka ir no Skotijas universitātes, un kurā sīki aprakstīta mežonīga sazvērestība, kas saistīta ar Oficiālo noslēpumu likumu, Lielbritānijas militārpersonām un atklāsmi, ka ezera briesmonis patiesībā bija kamielis hidrotērpā.
Viņa mijiedarbība ar Lohnesa entuziastiem lika viņam secināt, ka “ir cilvēki, kas dedzīgi tic briesmonim, un ir citi, kas to izmanto”.
Vīrietis, kurš atteicās no darba, draudzenes un mājas Nesijas dēļ
Stīvs Feltams sākotnēji vēlējies pierādīt pasaulei, ka šis noslēpums prasa ilgu izmeklēšanu. “Taču tagad es to daru galvenokārt, lai apmierinātu savu mūža aizraušanos, un viss, ko atklāju un kas pēc tam nonāk publiskajā telpā, ir bonuss. Mana misija vairs nav pārliecināt pasauli.”
Viņš pameta signalizāciju uzstādītāja darbu, izšķīrās no savas ilggadējās partneres un pārdeva savu māju Dorsetā, lai nodarbotos ar pilnas slodzes briesmoņa medībām — sapnis radās, apmeklējot ezeru kopā ar vecākiem, kad viņam bija septiņi gadi.
60 gadus vecais vīrietis tagad vairāk nekā pusi savas dzīves (32 gadus) ir pavadījis, vērojot Skotijas ūdeņus, pārtiekot no peļņas, kas gūta, pārdodot Nesijas modeļus tūristiem un citiem gadījuma darbiem.
Šo gadu laikā viņš vienreiz redzējis, ka kaut kas peld cauri ūdenim “kā torpēda”, izsmidzinot ūdeni no objekta aizmugures. Tas bija vairāk nekā pirms 30 gadiem.
Jautāts, vai joprojām ir pārliecināts, ka pamanīs bēdīgi slaveno ūdens zvēru, viņš saka: “Ticiet man, esmu īstajā vietā, lai to atrastu. Noteikti.”
Viņaprāt, Nesija, visticamāk, ir Velsas sams — viena no lielākajām saldūdens zivīm pasaulē, taču viņš atzīst, ka “vēl nav pietiekami daudz informācijas, lai sniegtu galīgu atbildi”.
“Es vēlos, lai citi cilvēki saprot, ka viņiem nav jādzīvo dzīve, darot kaut ko tādu, ko viņi nevēlas darīt. Ja viņiem ir sapnis darīt kaut ko citu – kļūt par gleznotāju vai dziedātāju – vai pārcelties uz Ameriku, es esmu šeit, lai teiktu, ka nav svarīgi, cik dīvaini tas šķiet citiem,” viņš uzsver. “Lai ko viņi darītu,” viņš brīdina, “es noteikti nevēlos, lai šie cilvēki mēģina atrisināt šo noslēpumu! Es vēlos, lai viņi dodas savā piedzīvojumā.”
The Loch Ness Monster is first mentioned in the 7th century AD in a book about the life of Saint Columba. It says that St Columba saved a man who was being attacked by a monster in the loch. pic.twitter.com/SBePD5SHyZ
— History Facts (@UnfadingWisdom) November 9, 2023
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
