FOTO, VIDEO. “Lielais troksnis ir tikai viena no bēdām…” Dzīvokļa remonts Jūrmalā liek plaisāt sienām un appludina kaimiņu dzīvokli, taču atbildību neviens neuzņemas
1
Mājas ir vieta, kur vēlamies būt mierā, atpūsties un justies labi, paši diktējot savas sajūtas un vidi, taču diemžēl ne vienmēr tas tā ir iespējams. Ar mani sazinājās Līga no Jūrmalas, Lielupes, kura dzīvo Lašu ielā – mājā, kas savulaik būvēta zvejnieku vajadzībām. Diemžēl jau 2 mēnešus viņas uzturēšanās mājās izvēršas mocībās. Kā tā?
Neesam pat vēl kārtīgi sākušas telefona sarunu, lai uzklausītu problēmu, kad man jau nākas lūgt Līgai atkārtot sakāmo, jo fonā dzirdams tiešām pamatīgs troksnis. Sajūta, ka Līga piezvanījusi no kāda skaļa būvlaukuma. Izrādās, ka tieši par šo troksni arī ir stāsts.
Troksnis ir tikai viena bēda
“Mani augšējie kaimiņi uzsāka remontu, taču tur notiek kaut kas nenormāls. Lai gan saskaņā ar dokumentiem vienkāršotā pārbūve ir atļauta, tā notiek, nenojaucot nesošās sienas, tomēr troksnis ir tikai viena no bēdām, tiesa gan, pietiekami liela. Šajā mājā dzīvo vairāki represētie, invalīdi, cilvēki, kuri te uzturas visu dienu. Šobrīd spiesti dzīvot šādā troksnī, kas pamatīgi pasliktina psihoemocionālo stāvokli, esmu nogurusi savās mājās nemitīgi klausīties, kā aiz sienas darbojas perforators,” saka Līga.
Taču troksnis, kā jau viņa norāda, nav vienīgā bēda. Nezināmu iemeslu dēļ remontējamais dzīvoklis vienubrīd arī applūdis, kā rezultātā apakšējā dzīvoklī samirkuši griestus, lampiņas deformējušās, iedzīvotāji satraukušies, jo konstrukcijās ir iebūvēti arī elektrības vadi. Tāpat arī sienās veidojas mikroplaisas.
Situācija ir ieilgusi un turpinās, Līga man vairākkārt raksta e-pastu, norādot, ka nekas nemainās, ka viņas mokas turpinās. Interesanti noskaidrot, kas par to visu sakāms pārējām iesaistītajām pusēm!
Arhitekta un būvnieka viedokļi?
Noskaidroju, ka pārbūves projekta autors ir Vladimirs Miļgroms. Ar viņu arī cenšos sazināties pirmo, lai saprastu, vai tiešām netiek veikta nopietnāka pārbūve. Diemžēl viņa telefona numurs, kas norādīts internetā, atrodas ārpus zonas. Uzrakstu e-pastu, lūdzot drīz atbildēt, taču vairāk nekā nedēļas laikā nekāda reakcija neseko.
Kā nākamo meklēju būvnieku – zināms, ka darbus veid SIA “SV-Būve”, kuras vadītājs ir Jurijs Skripko. Viņu veiksmīgi izdodas sazvanīt. Kad sarunas sākumā pajautāju: “Vai es sazvanīju uzņēmumu SIA “SV-Būve” saņemu atbildi, ka it kā jā, taču uzņēmumam esot uzsākts likvidācijas process, un tas īsti vairs nepastāvot. Oficiālajos datos gan nekas par to neliecina, arī būvdarbi turpinās, pie objekta ir redzama automašīna ar šī uzņēmuma logo.
Kad paskaidroju Jurijam, ka zvanu no portāla, ka vēlos veidot rakstu, viņa attieksme kļūst ne pārāk patīkama. Saņemu izsmieklu, vai tiešām tagad par katru dzīvokļa remontu esot jātaisa raksts? Skaidroju, ka cilvēkiem tas tiešām traucē, ka viņi sūdzas, tāpēc esmu nolēmusi rakstīt.
Uz to Jurijs atbild: “Lai iedzīvotāji runā ar apdrošinātājiem. Būvniecība ir neparedzams process, kurā var veidoties dažādas situācijas. Ja kaimiņiem ir sūdzības, lai prasa palīdzību apdrošinātājiem.” Ar to arī mūsu saruna ir galā.
Pašvaldībā iebildumi nav saņemti
Nolemju noskaidrot, vai un kā šādā situācijā varētu iesaistīties būvvalde. Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Vita Zvejniece operatīvi noskaidro un informē, ka konkrētajam mājoklim ir bijis tikai paziņojums par būvniecību, kas ir vienkāršs saskaņošanas process.
Šādi paziņojumi saskaņā ar būvnoteikumiem ir pietiekams risinājums, kas piemērojams, ja nav nepieciešama atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami, pamatojoties uz būvspeciālista izstrādātās dokumentācijas. Šādi gadījumi ir, piemēram, pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana, palīgēkas, kas atbilst mazēkai, jauna būvniecība vai novietošana ārpus pilsētas, savā privātajā teritorijā.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka persona neveic patvaļīgu būvniecību, pirms būvdarbu uzsākšanas ir jāinformē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno būvspeciālista vai būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentu.
Pašvaldības sistēmā redzams, ka būvdarbi notiek, Vitas kolēģi šo paziņojumu ir iekļāvuši datu bāzē bez kādām īpašām piezīmēm, kas ļauj domāt, ka no dokumentu sakārtošanas viedokļa viss ir kārtībā.
Ja kaimiņiem esot kādi iebildumi vai aizdomas, ka darbi netiek veikti atbilstoši, vēlams ar iesniegumu vērsties Pilsētplānošanas pārvaldē, tad inspektors dosies situāciju novērtēt klātienē, lai labāk to izprastu. Savukārt, ja ir sūdzības par trokšņiem, jāvēršas pašvaldības policijā, jo šie jautājumi ir viņu kompetencē.
Īpašnieks problēmu nesaskata
LA.LV izdodas sazināties arī ar dzīvokļa īpašnieku un pārbūves pasūtītāju Andreju, kurš labprāt sniedz savu redzējumu par minēto situāciju, tiesa gan, teiktajam piešķirot nedaudz ironisku toni.
Andrejs norāda, ka tas ir kārtējais centiens apstādināt likumīgus remontdarbus, ko cenšas paveikt “mīļie” kaimiņi: “Katram cilvēkam ir tiesības kaut reizi mūžā uztaisīt remontu savā “ligzdiņā”, arī dzīvojot daudzīvokļu mājā (brīnums, vai ne?). Ko es, sakrājot tam naudiņu, arī beidzot esmu spējīgs paveikt. Izpildot visu likumos paredzēto birokrātisko pusi, es arī vienojos ar apsaimniekotāju par remontdarbu laiku un kārtību, kas sevī iekļauj darba laikus un dienas, ka arī kartības uzturēšanas noteikumus. Protams, tehnoloģijas, kas ļauj veikt, piemēram, elektromontāžu bez skaņas vel nav izdomātas (atkal brīnums).”
Turpinājumā īpašnieka teiktais norāda uz konfliktu starp kaimiņiem: “Pirmais centiens apstādināt darbus tika veikts jau dažas stundas pēc to uzsākšanas, tantiņai histēriski bļaujot uz apsaimniekotāju: “Apstādiniet celtniecību!” mājas pagalmā. Uz ko tika saņemta atbilde, ka remonts ir saskaņots ar Jūrmalas domi un viss notiek saskaņā ar būvdarbu noteikumiem. Mana “dziļakā vaina” šajā situācijā ir māja, kurā dzīvo pietiekami daudz pensionāru (tāds mums foršs rajoniņš ar mežiņu un jūru), kas arī darba laikā sēž dzīvokļos. Skaidrs, ka remontdarbi darba laikā izraisa troksni un traucē. Runājot par bojājumiem īpašumā varu pateikt, ka remontdarbi ir apdrošināti un esmu gatavs ātri un operatīvi risināt situācijas un problēmas.”
Situāciju vērtē eksperts
Viss līdz šim aprakstītais izklausās pēc pastaigas pa apli situācijā, kurā neviens īsti neuzņemas atbildību, veļot to tālāk pie citiem. Tieši tāpēc lūdzu šo situāciju vērtēt cilvēkam, kurš tajā nav iesaistīts, taču lieliski pārzina būvniecības juridiskās nianses – Jānim Uzulēnam. Viņš ir jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības nozarē, “Jurisconsultus” un “Būves nākotnei” dibinātājs.
Uz jautājumu, kā rīkoties kaimiņiem, kurus emocionāli un arī materiāli ietekmē kaimiņu uzsāktie remonta darbi, eksperts norāda: “No minētā var secināt, ka saskaņojums remontam ticis saņemts. Taču rodas jautājums, vai saskaņojums nav ticis saņemts formāli, bet veiktie būvdarbi, iespējams, ir daudz nopietnāki, kā to pieļauj esošā skaņojuma ietvars. Kaimiņiem rekomendētu vērsties rakstā minētajā Pilsētplānošanas pārvaldē.”
Bet kā būtu pareizi rīkoties remontdarbu veicējam? Jānis Uzulēns saka: “Skaidrs, ka abas puses vēlas sasniegt pretējas lietas: viens izremontēt dzīvokli, kamēr pārējie dzīvot ierastajā rutīnā. Būtu bijis lieliski, ka pārbūvējamā dzīvokļa īpašnieks pirms remonta uzsākšanas par plāniem būtu informējis kaimiņus, uzturējis normālu dialogu. Protams, formāli tajā, ko sacījis īpašnieks, ir taisnība. Pieļauju, ka dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar būvnieku, visi materiāli un rēķini tiek pirkti saskaņā ar līgumu, būvnieka darba apjomi pārbaudīti un veiktie maksājumi par būvdarbiem ir izsekojami, nodokļi samaksāti.”
Jānis izlasīja visu augstākrakstīto stāstu un viņam ir arī secinājumi par šo situāciju kopumā.
“Taisnība ir tajā, ka būvnieka komentārs ir absolūti neadekvāts un liecina, ka būvnieks vienkārši nesaprot būvniecības procesu. Ja profesionālis var pateikt, ka būvniecība ir neparedzams process, kurā var veidoties dažādas situācijas, tad es šim būvniekam rekomendētu atcerēties, ka būvniecība sākas ar ieceri, tad nāk plānošana.
Jo labāk plānots process, jo mazāk to dažādo situāciju. Varbūt arī labi, ka šis būvnieks tiks likvidēts. Vēl labāk, ka, piemēram, kaut kāds viduvējs karavīrs velta uzmanību savai tiešajai karjerai, nevis cenšas darīt to, ko, pēc visa spriežot, ne sevišķi saprot!”
Vai un kā šajā situācijā varētu palīdzēt apdrošināšana, ko pieminēja būvnieks? Arī uz šo jautājumu Jānim ir atbilde: “Šādos remontdarbos būtu tikai labi, ka dzīvokļa īpašnieks pie līguma ar būvnieku slēgšanas, būtu pieprasījis civiltiesiskās apdrošināšanas polises, iespējams, arī finanšu risku polises. Skaidrs, ka apdrošināšana sadārdzina būvniecības procesu, taču tādā gadījumā kā dzīvokļa īpašnieks, tā trešās puses zaudējumu gadījumā ir pasargātas apdrošināto risku ietvaros. Kaimiņi, protams, arī var veikt sava īpašuma apdrošināšanu. Šajā gadījumā ir grūti spriest, kurš un ko ir apdrošinājis, tāpēc tālejošus secinājumus izdarīt grūti.”
Ja saskaraties ar kādām būvniecības ķibelēm, konfliktiem, esat neizpratnē par novēroto vai piedzīvoto, rakstiet uz [email protected]. Esmu jūsu rīcībā!
