FOTO. VIDEO. “Gribot negribot man ir jādomā, kura ir mana pēdējā minūte šai saulē..” Latviešu iemīļotajai aktrisei Olgai Dreģei 85! 24
Latviešu leģendārā aktrise Olga Dreģe šodien, 1.martā atzīmē savu 85.dzimšanas dienu. Viņa nāca pasaulē 1938.gada 1.martā Sarkaņu pagastā, daudzbērnu ģimenē. ReTV veidotajā raidījumā “Manas bērnības atmiņas” sarunā ar žurnālistu Raiti Zapacki aktrise atceras savu bērnību – gan priecīgas, gan traģiskas atmiņas. Viņa arī teic, ka mūža nogalē laiks esot nežēlīgs un neapturams.
“Laiks skrien nežēlīgi… Manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka atmiņas ir jāatstāj katram pašam personiski. Un aiz sevis jālikvidē. Jo dzīve… dzīves nogalē skrien no kalna tik paātrinātā tempā, ka man gribot negribot ir jādomā, kura ir mana pēdējā minūte šai saulē,” – aktrise stāsta intervijā.
Olga atceras, ka pasaulē nākusi tad, kad bija tā saucamie Ulmaņlaiki, bet drīz pēc tam jau nāca karš.
“Es spilgti atceros, kā brālis atnāca no skolas un teica – ir sācies karš. 1944.gadā, kad aiz muguras bija vācu laiku, un sākās krievu armijas otrreizējās iebrukums jeb “atbrīvošana” kā šodien mēdz sacīt, atceros, kā mamma mani agri no rīta cēla no gultas, ģērba mani trīcošām rokām – mēs braucām bēgļu gaitās, jo pagalmā jau bija vācieši,” – viņa stāsta.
Dreģe atceras, ka bēguši pa aizmugures pagalma durvīm, ar savu zirgu, bet iekļuvuši apšaudes krustugunīs – no vienas puses vācieši, no otras – krievi.
“Visi tie sašautie, šķembu skartie lopiņi… Mēs aizskrējām tādi kā stāvam….” – traģiskajās atmiņās gremdējas aktrise.
Īpašas atmiņas Olgai saistās ar vecākiem. Viņa stāsta, ka mamma bijusi ļoti vieda. “Viņa prata pārliecināt savus bērnus, ka ķibeles nav nelaimes, ka ir daudz prieka, ka bērniem ir talants – tev ir skaists rokraksts, tu skaisti māki adīt, tu skaisti māki tamborēt. Tas ir svarīgi – bērniem. Arī šodien bērniem būtu vairāk jāsaka un jāslavē viņi par to, ko viņi spēj un mazāk jārunā par to, ko nevar izdarīt,” – prāto aktrise.
Olga neliedz, ka tētis ir bijis stingrs. Un nav jaucies audzināšanā. Ja viņam esot bijis jāiejaucas, tā jau esot bijusi ārkārtas situācija. Tēvam bijušas “zelta rokas” – darinājis absolūti visu – sākot no koka karotēm un beidzot ar šūpulīti no liepas koka, kurā tad arī auklēti mazie bērniņi ģimenē.
Kā jau daudzbērnu ģimenē, Olga atzīst, ka neizticis arī bez kautiņiem un strīdiem. “Ļoti kāvāmies! Īpaši ar brāli. Viņš bija jaunāks. Man bija viņš jāstumda ar ratiem. Vienreiz viņš man pārkoda vēderu, man vēl tagad ir rēta!
Toreiz man parādījās pirmās aktrises dotības – es raudāju un teicu, lai sauc tēti, lai viņš redz, kā es nomirstu!” – smejas Olga un atzīst, ka tomēr tad, kad tētis esot atskrējis no lauka, brāzienu dabūja arī viņa, jo bijusi vecāka un nav mācējusi šo situāciju kontrolēt.
Vienas no spilgtākajām bērnības atmiņām Olgai saistās ar karu – kad nodegusi visa iedzīve, pilnīgi viss, pat lopi sadeguši. Pēc tam viņai bijis jāiet uz skolu ziemā, bet nebija mētelīša, kā turīgāko ģimeņu bērniem, tamdēļ uz skolu skrējusi agrāk, lai neviens neredz, ka nākusi tēta pufaikā.
“Bet mums bija ļoti brīnišķīga skolotāja. Esmu atmiņās rakstījusi – skolotāja nešķiroja, kurš bērns bija nabadzīgāks, kurš bagātāks. Bērni gan bija savā starpā nežēlīgi,” – viņa teic.
Aktrise Olga Dreģe ir spēlējusi neskaitāmās teātra izrādēs un kinofilmās. Viņas spilgtākās lomas: “Purva bridējs” (1966), “Vella kalpi” (1971), “Melnā vēža spīlēs” (1978), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Zītaru dzimta” (1989), “Rūdolfa mantojums” (2010). Lomas seriālos – “Sirdsmīļā Monika” (no 1999 līdz 2001), “Ugunsgrēks” (no 2013 līdz 2017).
Visu interviju ar Olgu Dreģi ReTV veidotajā raidījumā skaties šeit:
