FOTO, VIDEO: Bērnudārza rindu mazināšanai izstrādā risinājumu balstītu uz atvērtājiem datiem 0
Aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgas radio un televīzijas tornī notika pasākums “Open Data Hackathon 2018” jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.
24 stundu laikā 11 komandas 75 dalībnieku sastāvā strādāja pie idejām, kas balstītas uz atvērto datu inovatīvu izmantošanu četros virzienos – transports, kultūra, reģioni un tūrisms.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) organizētajā hakatonā galveno balvu 1000 eiro no uzņēmuma “Tieto Latvia” ieguva projekts “CareQueue”.
Komandas radītā lietotne palīdzētu ātrāk apstrādāt pieprasījumus pēc bērnudārza Rīgā, atvieglotu saistīto dokumentu noformēšanu un informētu par privāto bērnudārzu un auklīšu pieejamību ģimenes mājvietas vai darba vietas tuvumā.
Idejas autore ir māmiņa Aija Sadoviča, kura izstrādāja risinājumu kopā ar komandas biedriem – Artūru Oņiščenko, Jāni Baižu, Mārtiņu Bruņenieku, Rolandu Bondaru un Rolandu Kalvānu.
Lai noskaidrotu visu pirmsskolas iestāžu atrašanos un pieejamību, risinājumam tika izmantotas četras atvērto datu kopas no Rīgas pašvaldības un Latvijas atvērto datu portāla.
Uzvarētājkomandas pārstāvis Jānis Baiža teica, ka patlaban ir daļēji strādājošs prototips, kas palīdzētu rīdzinieku bērniem ātrāk iekļūt bērnudārzā.
Katru gadu 20 tūkstoši vecāku piesaka savus bērnus bērnudārza rindās un daudziem tajā jāgaida vairāki gadi. Galvenā problēma, ko atklājām – pašreizējā portāla dati, kas rāda rindas garumu, nesakrīt ar prioritātēm, pēc kurām tiek uzaicināti bērni. Mēs plānojam attīstīt risinājumu tālāk un, ja būs iespēja, tad pielāgot to arī citām Latvijas pilsētām”, stāsta Baiža.
Kā uzsvēra mentori, “CareQueue” lietotnei būtu pieprasījums Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, kur arī aktuāla problēma ir rindas uz bērnudārziem.
Otro vietu un prēmiju 750 eiro vērtībā no LATA ieguva projekts “Comeback” – vietne, kur remigrēt gribošie cilvēki varētu izdarīt pārdomātu izvēli, kurā Latvijas pilsētā atgriezties dzīvot.
Kritēriji – mājokļa pieejamība, infrastruktūra un sociālie pakalpojumi. Nākotnē komanda izteica vēlmi integrēt kritēriju “darba iespējas”. Vietne dod arī detalizētu aprakstu par trīs ieteiktajām pilsētām dzīvesvietai.
Trešo vietu un prēmiju 500 eiro vērtībā no “eazyBI” ieguva projekts “Piesien.lv” – “Android” aplikācija un tiešsaistes lietotne, kurā atrast esošās un pieteikt jaunas velo novietnes.
Komandas pārstāvji ir izpētījuši, ka pēdējā gada laikā velosipēdistu skaits ir pieaudzis par 40%, taču infrastruktūras nodrošinājums ir palicis esošajā apmērā. Uzņēmumi un pašvaldības varētu izmantot šo lietotni, lai pilnveidotu velo novietņu tīklu atbilstoši pieprasījumam.
LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris teica, ka, pareizi izmantoti, atvērtie dati paver milzīgu ekonomisko potenciālu.
Un hakatona formāts ir lielisks veids, kā īsā laika posmā un koncentrētā veidā apgūt jaunu informāciju, lai rastu risinājumus kompleksām problēmām, kas uzlabotu valdības darbu un būtu sociāli ekonomiski vērtīgs produkts.
“Aicinām uzņēmējus radīt inovatīvus pakalpojumus ar pievienoto vērtību, kas balstīti uz Latvijas Atvērto datu portālā atrodamajām datu kopām,” atzīmēja Babris.
LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs norādīja, ka hakatona dalībnieku komandas parādīja, ka atvērto datu izmantošanas iespējas ierobežo tikai cilvēka iztēle. Tos var izmantot visdažādāko ideju un produktu izstrādei, kas padarītu mūsu ikdienas dzīvi ērtāku, interesantāku un drošāku.
“Ceram, ka hakatonā radītās idejas tiks attīstītas tālāk un komercializētas, kā arī aicinām publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus turpināt atvērt savā rīcībā esošās datu kopas,” pauda Treijs.
Visas hakatonā radītās lietotnes tika izstrādātas, izmantojot atvērtos datus – ne tikai Latvijas Atvērto datu portālā publicētās datu kopas, bet arī datu kopas, kuras hakatonam sagatavoja dažādi atbalstītāji (“Latvijas Mobilais Telefons”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Jelgavas pilsēta, AS “Pasažieru vilciens”, Autotransporta direkcija, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, “Rīgas satiksme”.).
Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, Latvijā atvērto datu tālākais izmantošanas ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 miljonus eiro.
Vēl dažas no interesantākajām idejām pie kā komandas strādāja, bija interaktīva lietotne, kurā atrast gidus un unikālos apmeklējuma objektus par kuriem balsī atskaņo aprakstu četrās valodās.
Kā arī – lietotne, kas palīdz atrast sev piemēroto mājokli kopā ar banku finansējumu un lietotne, kas dod padomus, ko darīt, lai vecumdienās nedzīvotu nabadzībā.
Dalībniekus mentorēja gan Latvijā, gan pasaulē atzīti atvērto datu eksperti, simpātiju un veicināšanas balvas piešķīra LIAA, “M. Pūre Beķereja/Restorāns”, “Zatoshi”, “Tieto Latvia”, Dailes teātris, “eazyBI”, “HERE Technologies” un “Latvijas Valsts meži”.
Hakatonu organizēja LIAA sadarbībā ar LATA. Pasākuma partneri ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Datu skola.
“Tieto Latvia”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, “eazyBI”, “Oracle Latvia”, LMT, “Zatoshi”, Jelgavas pilsētas dome, “Pasažieru vilciens”, “Diena”, “Fazer Latvija”, “Latvijas valsts meži”, “Coca-Cola HBC Latvia”, “Taxify”, Dailes teātris, “M. Pūre Beķereja/Restorāns”, “Aldaris”, “Radio Naba”, “HERE Technologies”, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Pasākums tiek organizēts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotā projekta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros.
