FOTO. VIDEO. Vētrā pamatīgi cietis Kauguru parks. Arborists pieļauj, ka to veicināja parka labiekārtošanā pieļautās kļūdas
81
Pirms 2 gadiem – 2022. gadā – ar vērienu tika atklāts Kauguru parks Jūrmalā. Tika labiekārtots parks 3,8 hektāru platībā, tostarp pabeigta teritorijā esošās jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas izbūve.
Parka izbūvē tika ieguldīti lieli līdzekļi. Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu – tā kopējās izmaksas bija 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums – 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.
29.jūlija rītā daudzi aculiecinieki ziņoja par pamatīgiem postījumiem parkā – ar visām saknēm izgāztas priedes, īpaši tie koki, kas aug tuvāk jaunizveidotajam bruģim. LA.LV radās jautājums, vai tās nevarētu būt sekas tam, ka, izbūvējot parku, tika bojātas koku saknes.
Sazinājāmies ar “Labie koki” valdes locekli, arboristu, dārznieku Edgaru Neilandu, lai lūgtu komentēt šo situāciju un pieņēmumu.
Viņš norāda, ka šādās reizēs to, vai un cik daudzi koki varētu nolūzt vai izgāzties, nosaka vairāki faktori, tāpēc jāvērtē to kopums. Tāpat arī jau sākumā Edgars norāda, ka nav bijis konkrēto parku apsekot klātienē, tāpēc šobrīd var izdarīt tikai savus pieņēmumus.
“Atceros, ka jau pirms pāris gadiem, kad šis parks tika veidots, tas pamatīgi tika izzāģēts. Ja mežs tiek izzāģēts, atstājot retus kokus, tas jau palielina slodzi uz tiem un risku, ka tie lielā vējā var nolūzt. Tāpēc nedrīkst izzāģēt par daudz,” uz vienu no problēmām norāda arborists.
Bet ir arī citi iespējamie riski, kas saistāmi tieši ar Kauguru parku: “Ievelkot parkā komunikācijas, izbūvējot celiņus, nedrīkst apcirpt, traumēt koku saknes. Ir jāpielieto sarežģītākas metodes, lai koki neciestu no būvniecības darbiem. Ja tas netiek ievērots, ja koku saknes tomēr cieš, tajās laika gaitā veidojas trupe, kas nozīmē, ka koks vairs tik labi neturas zemē, tas var nogāzties.”
Edgars arī norāda, ka šādos gadījumos, ja tomēr ir aizdomas, ka koks ir kļuvis mazāk stabils, tas varētu būt traumēts, var pieaicināt arboristu novērtēt situāciju, iespējams, koks ir jāpadara zemāks, jāapzāģē, lai tas nav bīstams apkārtējiem. Esot noteikti paņēmieni, kā iespējams pārbaudīt koka izturību, lai vētra nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus.
“Skatoties Kauguru parka fotogrāfijas, izskatās, ka koki, sākot no bruģētās daļas, ir gāzušies kā domino efektā – viens pēc otra. Jau parka izbūves laikā bija jāvērtē, cik droši ir atstāt esošos kokus esošajā augstumā. Jāuzsver gan, ka šobrīd parkā neesmu bijis, tāpēc pagaidām tie ir tikai mani pieņēmumi, balstoties uz pieejamo informāciju,” norāda Edgars.
