FOTO. Vēsturiski, unikāli kadri no 1989. gada ugunsgrēka VEF – viena no postošākajām katastrofām Rīgas vēsturē 0
Fotogrāfs Mārtiņš Tupiņš piekrita ar portālu LA.LV dalīties ar ekskluzīvām fotogrāfijām, ko viņam izdevies uzņemt 1989. gada 18.jūnijā, kad postošu ugunsgrēku piedzīvoja VEF.
Toreiz VEF rūpnīcā izdega aptuveni 1000 kvadrātmetri un zaudējumi tika lēsti 4 miljonu rubļu (20 tūkstošu latu) apmērā.
Tajā laikā rūpnīcā strādāja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Kad vairākas šī milzīgā kompleksa ēkas pārņēma liesmas, panika ātri izplatījās visā pilsētā.
Uguns liesmas nodarīja pamatīgus postījumus, taču par laimi izdevās izvairīties no cilvēku upuriem, jo ugunsdzēsēji operatīvi un profesionāli veica evakuācijas un dzēšanas darbus.
Par VEF pirmsākumu uzskata 1919. gada aprīli, kad Rīgas vecās pasta ēkas pagrabstāvā Radio ielā ierīkoja Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas, kas veica sakaru aparatūras remontu Aleksandra Tīpaiņa vadībā. 1922. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem – kristāldetektora radiouztvērējus. 1924. gadā darbnīcas pārcēla uz Slokas ielu 16 (tagadējo Valsts arhīva ēku), bet 1928. gadā “Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca” pārcēlās uz bijušās rūpnīcas “Unions” korpusiem Brīvības gatvē 214.
Līdz ar PSRS sabrukumu pārtrūka izejmateriālu piegāde un pasūtījumi no militārā sektora. Rūpnīcas darbību iedragāja arī 1989. gada 18. jūnija ugunsgrēks, kas nopostīja VEF 3. un 4. korpusu, pilnībā paralizējot mašīnremonta ceha un elektrotehniskā ceha darbu, kā arī radio ražošanu.
1991. gadā sākās rūpnīcas reorganizācija par valsts akciju sabiedrību, sadalot tās cehus un struktūrvienības mazākos uzņēmumos. 1992. gadā VEF strādāja 10 000 cilvēku. Tika nodibināts kopuzņēmums “Info”, un izveidots pirmais peidžeru tīkls Rīgā, kā arī nodibināta “VEF banka”.
Telefona centrāļu ražotāji kļuva par Valsts uzņēmumu “Komutācijas tehnikas rūpnīca “VEF-KT””, kas 1990. gadu vidū vēl turpināja ražot un projektēt mazas ciparu centrāles. Tā ražošanas jauda bija 30 000 kvazielektronisku līniju, 300 000 ciparu līniju, 120 dispečerpulšu un centrāļu un 60 000 telefona aparātu gadā. 1992. gadā tika atrasts partneris Vācijā, kas palīdzēja finansiālajās grūtībās nokļuvušajai rūpnīcai. Uzņēmumā tika nomainītas iekārtas, un tas sāka montēt telefonus no Vācijā ražotām detaļām, pēc tam pārdodot tos NVS valstīs. Tika atjaunoti arī lietoti telefoni Vācijas tirgum.
1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīcu reorganizēja un ražošana ievērojami apsīka. Daļu no rūpnīcas atdalīto uzņēmumu 1997. un 1998. gadā pievienoja akciju sabiedrībai “VEF”, kas nodarbojas ar rūpnīcas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un izīrēšanu. 1999. gadā nodibinātā SIA “VEF UN KO” turpināja tirgot dažādas izcelsmes valstu tālruņu aparātus un citu elektrotehniku ar VEF zīmolu, vēlāk iesaistoties bezpilota lidaparātu un ar tiem saistītās tehnikas izgatavošanā un tirdzniecībā.
