FOTO: Vēsturiskā policijas ēka Aspazijas bulvārī, kur 2021.gadā ievāksies prokuratūra 1
Ceturtdien, 16.augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepazīstināja medijus ar topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūves projektu un svinīgi nodeva nama atslēgas būvniekam SIA “Abora”, informē VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.
“Pēc pilsētas arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta 1891.gadā celtajai ēkai ir nenovērtējama kultūrvēsturiska vērtība gan arhitekta rokraksta, gan tās sabiedriskās nozīmes dēļ. Te vienmēr atradušās iestādes, kas kalpojušas sabiedrības drošībai. Arī pēc pārbūves tradīcijas turpināsies. Plānots, ka 2021.gadā ēkā darbu uzsāks desmit Latvijas Republikas prokuratūras. Tādējādi mēs optimizējam valsts iestāžu izvietojumu. Saglabājot gan ēkas raksturu, gan oriģinālās detaļas un apvienojot tās ar moderniem inženiertehniskiem risinājumiem, ēka pēc pārbūves kļūs par prokuratūras darbam piemērotu darba vidi,” stāsta VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Pirms apskates ekskursijas notika simboliska atslēgu nodošana būvniekiem, kurā piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, būvuzņēmuma SIA “Abora” pārstāvis Gunārs Barkāns un būvprojekta autors, arhitekts Aldis Polis.
Kalnmeiers priecīgs
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pasākumā klātesošajiem atzina, ka šis ir viņa karjerā pirmais gadījums, kad tiek pārbūvēta vesela ēka prokuratūras vajadzībām, vēsta LETA.
Ēkas pārbūve ir “ilgais ceļš valsts pārvaldes kabinetos”, jo jau 2006.gadā bija pirmais būvekspertu atzinums par prokuratūras iestāžu ēka Dzirnavu ielā 113 tehnisko stāvokli. “Sākot pildīt amata pienākumus 2010.gadā, es iesniedzu toreizējam premjerministram iesniegumu, ka ēka Dzirnavu ielā ir ārkārtīgi sliktā tehniskā stāvoklī. Tagad ilgā ceļa viens etaps ir noslēdzies,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Kalnmeiers arī norādīja, ka apkārtējā vide ir viens elementiem, kas veido personību, un, ja cilvēks strādā sakārtotā vidē, viņam ir normāli darba apstākļi, arī darba rezultāti esot daudz labāki.
Atbilstoši projekta laika grafikam projektu plānots īstenot līdz 2020.gada beigām. Plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir 2021.gada 1.janvāris.
Ēkas kopējā platība šobrīd ir 6396,3 kvadrātmetri, bet pēc pārbūves un atjaunošanas ēkas platība plānota 7000 kvadrātmetru. Kopējais projekta budžets ir 10 390 877,06 eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ieskaitot administratīvās izmaksas, jeb 12,57 miljoni eiro ar PVN.
Pēc pilsētas arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta 1891.gadā celtajā ēkā vienmēr ir atradusies policija. 2021.gadā ēkā darbu sāks desmit Latvijas prokuratūras.
Pēc darbu pabeigšanas Aspazijas bulvārī 7 tiks izvietotas šādas prokuratūras iestādes – Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūra, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūra, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūra, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūra, Rīgas rajona prokuratūra, Specializētā vairāku nozaru prokuratūra, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kā arī Rīgas Autotransporta prokuratūra.
Patlaban iepriekšminētās iestādes ir izvietotas dažādās Rīgas vietās. Liela prokuratūras iestāžu ēka ir Dzirnavu ielā 113.
Aspazijas bulvārī 7 savulaik atradās Rīgas Galvenā policijas pārvalde, taču, kopš policijai ir uzcelts jaunais ēku komplekss Gaujas ielā, šīs telpas netiek izmantotas. Lai šīs telpas būtu piemērotas prokuratūras vajadzībām, ēku plānots būtiski pārbūvēt.
Arhitekta ieceres
Atbildīgais būvprojekta vadītājs, arhitekts Aldis Polis, iecerējis saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, restaurējot autentiskos interjera elementus un apvienojot tos ar moderniem risinājumiem. Rekonstrukciju zināmā mērā atvieglo fakts, ka nams ir projektēts kā sabiedriskām vajadzībām izmantojama ēka, tādēļ tās plānojuma struktūra arī šodien ir piemērota birojiem.
Vienlaikus pārbūvi padara sarežģītu paviršie uzslāņojumi, kas radušies padomju laikos, kā arī tas, ka nams desmit gadus ir stāvējis tukšs. Tādēļ tiek pieļauts, ka daudz lietu atklāsies tikai pēc darbu uzsākšanas, kad tiks atsegtas vēsturiskās detaļas.
Jāatgādina, ka ēkas projekta autors Reinholds Georgs Šmēlings no 1879. līdz 1915. gadam bija Rīgas pilsētas arhitekts, tādēļ pēc viņa skicēm galvaspilsētā ir tapušas neskaitāmas sabiedriskās ēkas: vismaz 25 skolas, trīs slimnīcas, pieci ugunsdzēsēju depo, divi tirgi, naktspatversmes un administratīvās ēkas. Vēl šodien tiek ekspluatētas aptuveni simts Šmēlinga radītās publiskās ēkas.
Autentiskais neorenesanses stilā tapušais nams Aspazijas bulvārī 7 uzcelts 1891. gadā un līdz pat 2008. gadam nemainīgi lietots policijas vajadzībām. Ēka paplašināta jau aptuveni 1908. gadā, kā arī vēlāk – 20. gadsimta 30. gados. Pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas gados ēka bija nodota milicijai. Šajā laikā veikta vien nebūtiska iekštelpu pārveidošana, piemēram, lielākās telpas ar starpsienām sadalītas mazākās. Pēc neatkarības atjaunošanas šeit darbojās Rīgas Galvenā policijas pārvalde, kas tagad atrodas jaunajā ēku kompleksā Gaujas ielā. Pēdējos gados veikta celtnes izpēte un izveidots pārbūves projekts, kura īstenošana sākas patlaban.
Vēsturiskā policijas ēka tiks pilnībā renovēta, tostarp uzlabota energoefektivitāte, izbūvēti jauni inženiertīkli, automātiskā vadības sistēma, nedaudz pārplānotas telpas un labiekārtots iekšpagalms. Pārbūves laikā telpu kopējā platība palielināsies no 6396,30 m2 līdz 7000,00 m2. Trešajā stāvā, tam pievienojot bēniņu apjomu, tiks izbūvēta jauna konferenču zāle ar 200 sēdvietām.
Nams Aspazijas bulvārī 7 ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa. Tas ir viens no VNĪ uzsāktās pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” projektiem, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem.
Programmas ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.
