FOTO. Cinisms, meli, krāpšana – šķebinoša patiesība nāk klajā par kādu Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrību 22
“Lursoft” datubāzē pieejamā informācija liecina, ka biedrība “The Animal Helpers” oficiāli reģistrēta vien pērn augustā. Tomēr soctīklu grupās šis nosaukums dzīvnieku mīļotājiem ir zināms jau daudzus gadus. “Facebook” reģistrētajā lapā ar nosaukumu “Animal Helpers” pie nodarbošanās norāda – “dzīvnieku glābšanas dienests”, un tai “seko” vairāk nekā 4,6 tūkstoši cilvēku.
Jāpiebilst gan, ka tieši dzīvnieku biedrības savos nosaukumos ļoti bieži lieto tādus vārdus kā “animal”, “helpers” un tamlīdzīgi, kas cilvēkiem “no malas” bieži rada apjukumu, jo dažādas un pat savā starpā nesaistītas biedrības un nodibinājumi var saukties gandrīz vienādi, atšķirība var būt pat tikai vienā burtā. Tāpat, protams, nekādā veidā nav iespējams “no malas” pārliecināties, kas patiesībā stāv aiz soctīklos publicētajām lapām – vai tā ir patiešām reģistrēta biedrība vai, piemēram, kāda privātpersona, kas izveidojusi lapu ar kādu dzīvnieku mīļotājiem “pievilcīgu” nosaukumu. Tāpat tas neizslēdz iespēju, ka viena un tā pati organizācija šādā veidā spēj “uzpumpēt” savu nozīmīgumu pat aiz vairākiem sociālo tīklu kontiem ar dažādiem nosaukumiem.
Ikdienā dzīvnieku grupās šī ir viena no aktīvākajām biedrībām, kas glābj dzīvniekus un lūdz ziedot naudu atbalstam.
Realitāte tomēr izrādās citādāka – biedrībā galvenos pienākumus uzņēmusies nepilngadīga meitene vārdā Kristiāna, bet biedrība reģistrēta uz viņas radinieku vārda.
Nupat soctīklos un vairākās dzīvnieku grupās nākuši klajā nepatīkami fakti par šīs biedrības nodarbošanos un metodēm, kuras, maigi sakot, neatbilst priekšstatam par dzīvnieku glābšanu.
Kā izrādās, jau ilgāku laiku Kristiāna soctīklos publicē fotogrāfijas ar dzīvniekiem, kas palielinātu lapas sekotāju skaitu, bet reāli šie dzīvnieki ir vai nu bijuši citās glābšanas biedrībās vai atrodas citās valstīs, tostarp – šķirnes dzīvniekiem vai, piemēram, vienkārši skaistiem kucēniem, kas ļautu piesaistīt vairāk “sekotājus”, līdz ar to – arī atbalstītājus. Zemāk pievienotajos “skrīnšotos” redzams, kā Kristiāna pati kādā sarakstē spriež – kādas bildes labāk varētu izmantot, lai tas būtu efektīvāk.
Tāpat arī, būdama nepilngadīga, bez izglītības veterinārajā jomā, Kristiāna ikdienā pati pieņem lēmumus un “ārstē” dzīvniekus – gan veicot injekcijas, gan citas manipulācijas, un nekautrējas to atrādīt arī fotogrāfijās.
Fiksēti arī lielu summu izkrāpšanas mēģinājumi – stāsts par kādu aklu kucēnu, kuram tika vākti ziedojumi acu operācijai 7000 eiro apmērā. Tomēr patiesībā veterinārārsts norādīja, ka konkrētajam kucēnam šādu operāciju veikt nav efektīvi, jo redzes bojājumi bija pārāk nopietni, turklāt, ja nu tomēr tādu veiktu – izmaksas bija aprēķinātas 4000 eiro apmērā.
Tāpat zināms gadījums, kad Kristiāna biedrības vārdā kādu dienu paziņoja, ka viņas aprūpē nokļuvuši suņi Rika un Prada, kurus saimniece esot draudējusi… nošaut. Patiesība izrādījās pavisam citāda.
Un, visbeidzot, sarakstē “Whatsapp” Kristiāna demonstrē, kā iežēlina cilvēkus, fotografējot kaķēnus īpaši ciniskā formā. “Vēl viens pretendents. Atradu viņu aiz tualetes pie sienas. Kā lupatiņa. Kā nolieku, tādā pozā arī paliek” – dzīvnieku “glābēja” raksta sarakstē, pārsūtot arī novārgušā kaķēna bildi.
Zināms, ka šobrīd par biedrības “Animal Helpers” darbību atbildīgie dienesti ir uzsākuši pārbaudi.
“La.lv” redakcija atgādina – lai arī rūpes ikdienā par pamestiem, izmestiem, klaiņojošiem mājdzīvniekiem Latvijā nodrošina gan vairākas dzīvnieku patversmes, gan biedrības un dara to no tīras sirds un ar pilnu atbildību, diemžēl nevar akli uzticēties tam, kas tiek publicēts soctīklos.
Īpaši, ja runa ir par dzīvnieku biedrībām, nevis oficiāli reģistrētām dzīvnieku patversmēm – tikai patversmes no likumdošanas viedokļa uzņemas atbildību par savu ikdienas darbu.
Latvijā oficiāli reģistrēto dzīvnieku patversmju sarakstu var atrast Pārtikas un Veterinārā dienesta mājas lapā, sadaļā “PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs“.
