FOTO: Valsts policija atzīmē 100.gadadienu 0
Ar svecītes iedegšanu, pieminot dienestā kritušos policistus, Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis šodien atklāja VP 100.gadadienai veltīto svinīgo pasākumu.
Atklāšanas uzrunā Ķuzis atskatījās uz VP pirmsākumiem un tās darbību 100 gadu laikā, pieminot padomju režīma represijas pret policijas darbiniekiem, kā arī policijas darbinieku lomu barikāžu laikā.
VP priekšnieks uzsvēra, ka mūsdienās policija ir atvērta visdažādākajiem izaicinājumiem, tostarp kiberdrošības, ēnu ekonomikas un starptautisko noziegumu apkarošanas jomās.
“Diemžēl ne visi policisti, kas no rīta aiziet uz darbu vakarā atgriežas.
Mūsu sapnis ir, lai visi, kas no rīta dodas norīkojumā arī atgrieztos. Diemžēl dzīve ir skarba un notiek dažādas situācijas. Esmu drošs, ka šodienas policija ir gatava pildīt un pilda tai uzliktos pienākumus. Neskatoties uz dažādām ķibelēm un lietām, kas notiek mums apkārt, es zinu un esmu pārliecināts, ka policija tiek galā ar saviem uzdevumiem,” savu uzrunu noslēdza Ķuzis.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda pateicību VP darbiniekiem, norādot, ka tie ir cilvēki, kas ikdienā rūpējās par valsts un tās iedzīvotāju drošību. Viņš pauda pārliecību, ka sabiedrība tic un ir pārliecināta, ka VP spēj un spēs nodrošināt sabiedrības drošību un kārtību, jo tas ir nepieciešams mums visiem.
Prezidents norādīja, ka dažādās darba vizītēs ir dzirdējis labus vārdus par Latvijas policistu darbu no citu valstu amatpersonām.
Vējonis arī pateicās VP par tās darbu ar bērniem, tostarp preventīvajām darbībām un jaunās paaudzes izglītošanu. Prezidents uzsvēra, ka “tas ir svarīgi, lai bērni, kas ir mūsu nākotne, varētu justies droši gan ģimenē, gan uz ielas. Tāpat ir svarīgi, lai viņi arī būtu patriotiski Latvijas pilsoņi, tāpēc šodien, VP 100.gadadienā, sveicu jūs svētkos un novēlu, lai tās ieceres, ko esat plānojuši arī realizētos”.
Turpretim Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka visos laikos policijas uzdevums ir bijis viens un tas pats – garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziegumus un izmeklēt tos. Viņa uzsvēra, ka policisti to ikdienā dara visās Latvijas pilsētas un novados, tādēļ Saeimas vārdā Mūrniece izteica visiem policistiem pateicību.
Mūrniece uzsvēra, ka mēs pamatoti varam lepoties ar savu policiju, turklāt to vēsta arī šogad veiktā aptauja par attieksmi pret VP. Iedzīvotāju uzticības reitings policijai ir augstāks nekā jebkad agrāk, liecinot, ka sabiedrība atzinīgi vērtē policijas darbu un, pateicoties tai, jūtas pasargāta un drošāka.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra policijas lomu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, izceļot Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšanu 1991.gada 20.janvārī barikāžu laikā. “Šajās cīņās gāja bojā milicijas darbinieki Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, kuru piemiņa tiks saglabāta uz visiem laikiem,” norādīja Mūrniece.
VP 100.gadadienā apsveica arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš arī pieminēja padomju represijās un barikāžu laikā bojāgājušos policistus. Kučinskis arī pasniedza Ķuzim ceremoniālu Ministru prezidenta pildspalvu.
Savukārt Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele vērsa klātesošu uzmanību uz to, ka policija atspoguļo valsts un sabiedrības attīstību. Viņa izcēla, ka VP vēsture uzskatāmi parāda Latvijas vēsturi 100 gadu griezumā.
Ziemele arī akcentēja, ka modernā demokrātijā tiesiskuma nostiprināšana ir imperatīva nepieciešamība un tieši VP ir šīs modernās, demokrātiskās un tiesiskās valsts priekšpostenis un spogulis. Viņa arī piebilda, ka tiesu vara nevarētu veikt savas funkcijas, ja nebūtu VP paveiktā darba.
Jaunajā VP simtgadē Ziemele aicināja VP ar darbiem un attieksmi sabiedrībā nest tiesiskuma vērtības.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) arī pievērsās sabiedrības uzticībai VP, kā arī pauda prieku par to, ka VP ir valsts iekšējās drošības balsts, uz kuru var paļauties grūtos brīžos.
Savu runu Kozlovskis noslēdza ar vēlējumu “lai veiksme nekad neatstāj”.
Jau vēstīts, ka policijas vēsture aizsākās 1918.gada 5.decembrī, kad Latvijas Tautas padome pieņēma pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu
, kas kļuva par policijas izveides tiesisko pamatu. Faktiskais policijas izveides process noslēdzās līdz ar kara darbības izbeigšanos 1920.gada pavasarī.
Daudzskaitlīgākā Latvijas Republikas policijas struktūra bija Kārtības policija ar vienībām visos Latvijas apriņķos, kā arī Liepājas, Daugavpils un Rīgas prefektūrām. 1919.gada vasarā pie Rīgas prefektūras sāka darboties policijas skola, kas ar 1927.gadu pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. Policijas skola sagatavoja darbiniekus visām policijas vienībām.
1919.gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kartību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica iekšlietu ministrs.
Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940.gadā, pēc Latvijas Republikas okupācijas un iekļaušanas PSRS. 1940. un 1941.gadā bija represēti vairāk nekā 600 Latvijas Republikas policijas darbinieku. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. 1941.gada 14.jūnijā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.
