FOTO: Valsts amatpersonas, ebreju kopiena godina holokaustā bojāgājušos 6
“Šodien Latvija noliec galvu holokausta upuru priekšā. Mēs atskatāmies sāpīgajā pagātnē, lai paturētu to prātā, veidojot mūsu kopīgo nākotni,” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 2018. gada 4. jūlijā, piedaloties Ebreju genocīda upuru piemiņas pasākumā Gogoļa ielā, vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā tika nodedzināta Rīgas ebreju Lielā Horālā sinagoga.
4.jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. 1941.gada 4.jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami. Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no tiem bija ebreji.
Valsts prezidents atzīmēja, ka neviens skaitlis nevar izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība zaudēja līdz ar ebreju kopienas lielākās daļas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē ir atstājis vairākas dziļas rētas. Viena no tām ir 4. jūlijs. Datums, kurā 1941. gadā pirmie upuri gāja bojā nodedzinātajā sinagogā, iezīmējot ceļu uz masu slepkavībām Biķernieku un Rumbulas mežos.
“Diemžēl arī šodien divdesmitā gadsimta rēgi nekur nav izgaisuši. Konflikti un karadarbība norisinās gan tuvos, gan tālos reģionos. Sabiedrībā un publiskā telpā augsni rod ksenofobija, naids un neiecietība pret visu citādo. Šodienas cerība ir tie, kas atceras baisos pagātnes notikumus,” atzina Raimonds Vējonis.
Mūrniece: Vēsture brīdina
“Holokausts ir vēstures brīdinājums, kur var novest neiecietība, agresija, naids un rasisms. Mums šis vēstures brīdinājums jāiekodē savā ikdienas rīcībā, veidojot Eiropā labāku nākotni nākamajām paaudzēm”, tā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 4.jūlijā, piedaloties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas oficiālajā pasākumā pie memoriāla Gogoļa ielā, Rīgā.
“Holokausts Latvijā sākās šeit, Lielās horālās sinagogas vietā, ko pēc nacistu rīkojuma nodedzināja kopā ar cilvēkiem. Kara laikā tūkstošiem dzīvību tika izdzēstas vienīgi tautības dēļ. Šiem Latvijas vēsturē baisākajiem noziegumiem nav attaisnojuma un noilguma. Holokausts ir visas cilvēces traģēdija. Zaudēja visi: mēs zaudējām savus līdzcilvēkus, valsts – sev uzticamus pilsoņus. Vēlos apliecināt, ka ebreji bija, ir un būs nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa. Mums ir daudz kopīgā un vienojošā,” sacīja I.Mūrniece.
I.Mūrniece uzsvēra, ka mūsu uzdevums ir nekad nepieļaut šādas traģēdijas atkārtošanos. Vislabākais pretlīdzeklis šim nežēlīgajam ārprātam ir zināšanas un izglītība. Jo īpaši jaunajai paaudzei tas ir jāzina, lai sarežģītos laikos spētu izdarīt pareizu, humānisma cienīgu izvēli, teica Saeimas priekšsēdētāja.
Arī tagad mēs dzīvojam sarežģītos laikos, kad ik dienu jāspēj izdarīt pareizo izvēli, jo tepat blakus Eiropā nerimstas konflikti, kari un terorisma draudi, kas var iesviest bezdibenī cilvēkus un tautas, teica I.Mūrniece.
Holokausta upuru piemiņas iemūžināšana un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā apņemšanās gan Latvijā, gan starptautiski, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Tāpat svarīga ir glābēju piemiņa, simtiem latviešu ir glābuši ebrejus, demonstrēdami humānismu un drošsirdību.
Atklāj pieminekli Ungārijas ebreju sievietēm
Trešdien atzīmējot Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, Rīgā, Vecajos Ebreju kapos, tika atklāts piemineklis 1944.gadā nacistu okupācijas laikā Latvijā piespiedu darbos bojā gājušo un nogalināto Ungārijas ebreju sieviešu piemiņai, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.
Piemineklis ir Ungārijas dāvinājums Rīgas pašvaldībai. Tā atklāšanas pasākums tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un Rīgas domes Austrumu izpilddirekciju.
1944.gada vasarā aptuveni 4000 līdz 5000 Ungārijas ebreju sieviešu no ziemeļaustrumu Ungārijas tika deportētas caur Aušvici uz Kaizervaldi Rīgā un tad aizvestas uz darba nometnēm Latvijā – Spilvi, Rīgu, Popervāli, Dundagu un Pierīgu. Vairāki tūkstoši sieviešu zaudēja dzīvību, bet aptuveni 1000 izdzīvojušās tika aizvestas atpakaļ uz Vācijas okupēto teritoriju – lielākā daļa uz Štuthofas koncentrācijas nometni.
