FOTO. Vācbaltu zaudētā paradīze: tuvojas “Baltiešu gredzena” pirmizrāde 0
Latvijas Nacionālajā teātrī 7. februārī pirmizrādi piedzīvos Zigfrīda fon Fēgezaka “Baltiešu gredzens” – viens no ļoti retajiem literārajiem darbiem, kurā dzīve Latvijā tēlota no vācbaltieša skatu punkta.
Zigfrīds fon Fēgezaks ir viena no ikoniskajām figūrām Baltijas vācu literatūrā, ārkārtīgi izteikts savas zemes mīļotājs, Baltijas mīļotājs, īpaši Vidzemes mīļotājs, vērtē literatūrzinātniece Māra Grudule. Viņa stāstīja par Zigfrīda fon Fēgezaka daiļradi un vācbaltiešu kolektīvās atmiņas izpausmēm tetraloģijā “Baltiešu gredzens” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo”.
Fēgezaks dzimis 1888. gadā, kad iznāca Andreja Pumpura “Lāčplēsis”, netālu no Smiltenes, Loberģu muižā, mācījies arī Rīgas ģimnāzijā, pēc tam Tērbatas universitātē. Faktiski jau Pirmā pasaules kara laikā izceļojis uz vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīvi Vācijā, taču viņa brālis, būdams arī liels savas zemes mīļotājs, starpkaru periodā paliek Latvijā.
Fēgezaks atbrauc pie viņa bieži vien un ar bērniem pavada vasaras Lobērģos, pēdējo reizi – Otrā pasaules kara laikā, kad viņš ir gan tulks vācu armijā, gan arī novērotājs.
“Viņš, manuprāt, īsti netiesā, viņš piedāvā savu subjektīvo skatu, bet viņš cenšas būt arī ārkārtīgi cilvēcīgs, un tur var ieraudzīt ļoti daudz ko: gan Baltijas vācu sabiedrības lielo dažādību, uzskatu dažādību, gan arī Baltijas vācu skatījumu uz mums, uz dažādām mūsu paaudzēm, uz dažādiem latviešu sabiedrības slāņiem, gan arī priekšstatus par to, kāda ir Krievijas impērija, carisms, kāda ir attieksme pret vietējiem krievu birokrātiem šeit,” stāsta Māra Grudule.
