FOTO. Uzņēmējs pats sev uzbūvē sapņu namu: Prieks, ka man beidzot ir māja, kas neapgrūtina! 14
Avots: Vija Beinerte, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Olivers Āķis ir uzņēmējs, kam sirdslieta ir mājas un interjera dizains. To, ka viņš ir ideju pārpilns, zināju jau agrāk. Par to, ka viņš Ulmalē uzbūvējis savu sapņu māju, biju dzirdējusi. Nu to esmu arī redzējusi un tagad saprotu, kāpēc par sapņu māju to iesaukuši arī mūsu kopīgie draugi.
Ar Oliveru esam pazīstami jau sen. Taču nekad neesmu jautājusi, cik māju savā mūžā viņš ir uzcēlis. Izrādās, arī Olivers pats par to līdz šim tā īsti nav aizdomājies. Tad esot jāsāk skaitīt: pie vecākiem izbūvējis bēniņus, kas arī esot gandrīz kā māja, ar to sācis…
– Cik gadu tev bija? – gribu zināt.
– Divpadsmit.
– Vai cēli kopā ar tēvu?
– Nē! Tu taču zini, tēvs ir muzikants, – Olivers smej un piebilst, ka tēvs būvdarbos piedalījies maz, toties ļāvis puikam netraucēti darboties.
Un tad, mirkli padomājis, iesaucas: – Kopumā būs pāri par 20!
Olivers nav arhitekts, taču visas no gruvešiem izceltās, pārbūvētās un uzceltās mājas ir viņa paša izdomātas un izlolotas. Kā tas nākas?
– Man patīk ieraudzīt, ko es gribētu, un tad izdomāt, kā to īstenot. Beigu posmā es, protams, iedodu projektu profesionālim caurskatīšanai, jo citādi nevarētu saņemt būvatļauju.
Jautāts, kā radās šīs mājas ideja, Olivers smaida: – Domājot par dzīvi. Agrāk māju būvēja, lai apliecinātu statusu. Tērēja tam vairākus gadus un ļoti lielu vai vienkārši lielu naudu. Kļūstot vecāks, esmu nonācis pie atziņas, ka gribu dzīvot ērti un ekonomiski. Lai es dzīvoju mājā, nevis mājai.
– Ar ko šī ir īpaša?
– Tā ir viscaur mana. Vecākus tev iedod Dievs, arī līgava un bērni ir no Dieva. Taču māja ir tas, ko taisām paši. Māja atklāj mūsu priekšstatus par skaisto un derīgo. Man ir dzīvojamā istaba, virtuve, guļamistaba, pirtiņa un liela terase. Ja atbrauc bērni vai viesi, pie terases varu piebraukt piekabi, kur ir ērti guļamie un iebūvēta pat klimata kontrole.
– Tāds kā kemperis?
– Jā, tikai manis paša izdomāts un uzbūvēts – tā, lai vizuāli saderas ar šo māju.
Mājas platība ir tik vien kā 63 kvadrātmetri, taču tajā nav šaurības sajūtas. Vajadzības gadījumā to varot arī paplašināt, pieliekot klāt jaunu moduli. Oliveram padomā esot miljons risinājumu, kā to skaisti izdarīt.
Un nu galvenais jautājums: – Ar ko tava māja atšķiras no parastajām moduļu mājām?
– Moduļu mājas ražo fabrikā. Gatavās uzliek uz treilera. Lai tās aizvestu, vajag labu piebraucamo ceļu un tad vēl jaudīgu ceļamkrānu, lai noceltu un uzstādītu. Bez tam moduļu mājas ir ierobežotas izmēros. Tāpēc savu māju es nesauktu par moduļu māju. Tā arī ir saliekama no konstrukcijām, taču atšķirīga.
Māja tiek taisīta no savā starpā salīmēta saplākšņa. Saplāksnis ir izturīgāks, tas nemetas un neplaisā kā parasts dēlis. Šī viscaur esot Olivera ideja:
– Man gribējās izdomāt māju, ko var viegli un ātri salikt – kā “Ikea” mēbeles. Precizitāte līdz diviem trim milimetriem.
No nulles līdz atslēgām to varot uzbūvēt piecās nedēļās: viena nedēļa pamatu ielikšanai, četras nedēļas – līdz pilnai gatavībai, iekšējās apdares darbus ieskaitot.
– Taču pats galvenais – šai mājai nevajag lielus ceļus. Konstrukciju detaļas var sapakot tik kompakti, ka šādas mājas aizvešanai pietiek ar taciņu, kur var iebraukt kvadricikls ar piekabi. Nav vajadzīgs smagais transports, ceļamkrāns vai helikopters, – ar neslēptu lepnumu saka Olivers.
Arī mēbeles viņš darinājis pats. Tikai virtuves krēsli un mīkstais atpūtas stūrītis nāk no “Ikea”.
Māja ir energoefektīva – kad saule iespīd lielajos logos, tie darbojas kā sildītājs. Tā kā lielie logi iziet uz dienvidiem, arī aukstā, bet saulainā ziemā māja var sasilt līdz 26 grādiem, neieslēdzot apkuri. Protams, pelēkām dienām un bargām ziemām ir grīdā iebūvēta apkure, turklāt katrā telpā ir siltumsūknis, kas pēc vajadzības var gan sildīt, gan dzesēt. Ziemā apkures izmaksas kopā ar silto ūdeni ir ap 30 eiro mēnesī.
Mājā ir rekuperators, kas pat visbargākajā salā nodrošina telpās svaigu un siltu gaisu, jo izejošais gaiss uzsilda ienākošo.
– Ja es arī gribētu tādu māju, vai tu būtu ar mieru uzcelt vēl vienu?
– Patlaban apsveru iespēju sākt ražošanu, – Olivers smej. Izrādās, neesmu vienīgā, kas izteikusi šādu vēlmi.
– Un cik šāds prieks varētu maksāt?
– Cena ir atkarīga no tā, vai tu izvēlies ekonomisko klasi vai limuzīnu. Piemēram, “Velux” logi var būt ar divu vai triju kārtu stiklu. Arī tajos iestrādātās funkcijas var būt atšķirīgas. Es izvēlējos logus ar sensoriem, kas regulē temperatūru un mitrumu. Ja būšu par daudz izelpojis ogļskābo gāzi, logi automātiski atvērsies, bet lietus laikā automātiski aizvērsies. Skata ziņā tāds pats logs, tikai bez elektronikas, maksā 500 eiro, bet šis – 1500 eiro. Esmu aprēķinājis, ka ekonomiskā versija varētu maksāt 1000 eiro par kvadrātmetru plus nodokļi, pilnā versija ar kondicionieri, rekuperatoru un gudrajiem logiem – 1500 eiro par kvadrātmetru plus nodokļi.
Jautāts, kā viņš pats te jūtas, Olivers smaida: – Lieliski! Es vairs negribu lielu māju, man patīk, ka viss ir parocīgi un ērti – viens robotiņš uzmazgā grīdu, otrs – izpļauj zālienu. Prieks, ka man beidzot ir māja, kas neapgrūtina. Uztaisi un dzīvo!
Savukārt man ir prieks par to, ka Latvija ir bagāta ar talantīgiem, gudriem un uzņēmīgiem cilvēkiem.
