FOTO. Ieklās vismaz 220 000 tonnas asfalta! Sāk būvēt Ķekavas apvedceļu 18
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šomēnes, kā plānots, sākta Ķekavas apvedceļa būvniecība, kas ir valsts galvenā autoceļa A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža) posms no 8. līdz 25. kilometram.
Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām, uzbūvējot gandrīz 100 joslas kilometrus un ieklājot vismaz 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā izmantošot 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Līdz ar to Ķekavas apvedceļš būs Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, ko īstenos pēc principa “projektē/būvē/finansē/uzturi”.
Apvedceļa, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS “Ķekava ABT” un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA “Firma L4”. Ceļa uzturēšana privātajam partnerim jāveic vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas.
PPP projekti ir būtiski citādi par “parastajiem” investīciju projektiem, ko Latvijā esam pieraduši īstenot. Parasti valsts veic pasūtījumu kāda ceļa posma izbūvei, būvnieki to uzbūvē, un valsts par šo darbu samaksā un tālāk pati rūpējas par ceļa uzturēšanu. PPP projektā privātais partneris gan ceļu uzbūvē, gan pats piesaista finanšu līdzekļus, gan ceļu turpmāk pietiekami ilgu laika posmu arī uztur. Valsts attiecīgi par to katru gadu privātajam partnerim maksā fiksētu ceļa lietošanas maksu.
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu, turklāt tas šķērso arī blīvi apdzīvoto Ķekavu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Šobrīd saistībā ar būvdarbiem nav ieviesti satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumi, taču nākamgad autovadītājiem vajadzēs rēķināties ar zināmām neērtībām un papildu laika ieplānošanu ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju. Izmantojot PPP ceļu būvniecības projektu modeli, pēc Ķekavas apvedceļu būvniecība paredzēta arī Iecavai un Bauskai, kas varētu noslēgties 2029. gadā.
