FOTO. Trīs mazu bērnu mammas iedvesmojoša pieredze sava biznesa uzsākšanā: “Gadā ir tikai kādas trīs, četras dienas, kad tiešām gribu neko nedarīt” 20
Madara Bauere ir trīs mazu bērnu mamma no Vecpiebalgas, bet siltumnīca “Birzītes zaļumi” ir viņas lolota vieta, kur darboties un izpausties, kamēr bērni vēl mazi. Tā ir jauna – vienīgā stādu audzētava Vecpiebalgā. Aicinājām Madaru pastāstīt, cik viegli vai grūti laukos ir uzsākt savu biznesu. Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri domā un dara, nevis tikai domā.
Madaras ģimene ar pašvaldības atbalstu īsā laika posmā no idejas sarunu līmenī tika līdz savai siltumnīcai, kurā stādīt un audzēt dažādus labumus ne tikai savējiem, bet arī visiem saviem novadniekiem. Ideja par “Birzītes zaļumi” radās, piedzimstot jaunākajam Baueru ģimenes dēliņam. Madara neslēpj, ka patiesībā viņas sirds vienmēr piederējusi šūšanai, taču bērnu ienākšana pasaulē ieviesa būtiskas pārmaiņas kā dzīvē kopumā, tā arī viņas ikdienā.
“Pagājušajā pavasarī piedzima Rūdolfs, un es sapratu, ka nevarēšu pie šūšanas atgriezties. Es, protams, mēģināju kaut ko padarīt, kamēr viņš guļ, bet lielie bērni arī ik pa laikam pa mājām slimoja un tajos brīžos elementāras šūšanas lietas, kuras man parasti aizņēma pāris stundas, kopā ar bērniem darīju trīs dienas. Sapratu, ka man jādomā kaut kas cits, kamēr bērni ir tik mazi. Jādara kaut kas, ko es varu darīt kopā ar viņiem. Bet šūšanai manā sirdī ir īpaša vieta, man pat tagad asariņa reizēm nobirst, kad ieraugu, ka kāds cits, ko skaistu uzšuvis. Noteikti kādreiz pie tās atgriezīšos.”
Viņa ir atklāta – bez nodarbošanās Madara nav viņa pati. “Ja es neko nedaru, es palieku šausmīgi neciešama. Man ir ļoti grūti nosēdēt mierā. Man visu laiku vajag kaut ko darīt, kustēties, lai kaut kas notiek. Nesen manīju sociālajos tīklos teicienu “mans nemiers ir mans miers” – uzreiz sapratu, ka tas ir par mani. Gadā ir tikai kādas trīs, četras dienas, kad tiešām gribu mierīgi pasēdēt un neko nedarīt, bet citādi – es tā nemāku, man paliek garlaicīgi.” Madara pasmejas par sevi, atzīstot, ka pat miera brīžos, tāpat domā jaunas idejas, kuras realizēt.
Tomēr ideju nodarboties ar stādaudzēšanu Madarai ieteicis vīrs Matīss. Viņa stāsta: “Kad pagājušajā pavasarī ar vīru runājām, ka kaut kas ir jādara, viņš man pasvieda domu par stādiem. Teica, ka man, taču patīk stādīt! Sākumā nodomāju, ka man jau nav īsti to zināšanu. Tomāti man vienmēr izaug un puķes arī, bet es jau neesmu agronome, man nav profesionālu zināšanu. Tomēr vīrs turpināja atbalstīt šo ideju un zināmā mērā savs nopelns, kāpēc mums tagad ir liela siltumnīca, ir arī vecākajam dēliņam Kārlim. Tobrīd tieši paprikas sējām, un viņam ļoti patika tas process. Viņš izrādīja tādu interesi – rūpējās par paprikas stādiņiem, regulāri pārlaistīja tos,” ar smaidu atceras Madara.
Viņi sarunāja, ka tās būs Kārļa paprikas, kuras viņš varēs audzēt un pārdot, nopelnīto naudiņu paturot sev.
Visas paprikas izpirka un tieši tas pamudināja Madaru pieteikties izsludinātajam grantu konkursam novadā “Dari Cēsu novadam”. Konkursā tika saņemti 28 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti 14 projekti.
“Necerēju, ka mani apstiprinās, rakstīju ar domu – būs būs, nebūs nebūs. Ļoti priecājos, ka apstiprināja un varējām saņemt līdzfinansējumu.”
Madara stāsta, ka ceļš līdz savai siltumnīcai neesot bijis grūts. Viņa velta labus vārdus savai pašvaldībai par konkursu un tā norises gaitu. Sākotnējie plāni bija siltumnīcu būvēt tikai šajā pavasarī, bet visu apsverot, Madara nevēlējās zaudēt laiku un pirmo pārdošanu. “Nolēmām, ka siltumnīcai jābūt gatavai jau rudenī, lai nepauzaudētu šī pavasara pirmo pārdošanu, jo atraitnītes ir divgadīgas – rudenī stāda, pa ziemu dzīvo siltumnīcā, bet pavasarī pārdod.”
Baueru ģimene uzreiz zinājusi, ka vēlas Latvijā ražotu siltumnīcu. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas nolemts par labu siltumnīcas būvēšanu uzticēt “Kronīšu Kokapstrādei”. “Tikai to labāko varu teikt par sadarbību ar viņiem. Siltumnīca bija gatava vienas dienas laikā. Pirms astoņiem rītā viņi sāka un piecos vakarā jau viss bija gatavs.”
Madaras siltumnīcā var atrast ap 3000 atraitnīšu, dažādu vasaras puķu jaunstādu, ap 20 dažādu tomātu šķirņu un tikpat, ja ne vēl vairāk, papriku un piparu. Viņai ļoti paveicies ar savu krustmāti, kura visu mūžu nostrādājusi stādaudzētavā. Ja Madara kaut ko nezina, tad konsultējas ar viņu – savu lielāko padomdevēju.
“Ja aprīlī un maijā būs gājis tik labi, kā es esmu iedomājusies, tad noteikti būvēsim vēl vienu siltumnīcu. Ar vienu jau nekas nav – siltumnīca ir 7×12 metri, nevar salikt tajā pat piekto daļu no visa, ko es gribētu,” secina Madara.
Viņa ir pārliecināta, ka cilvēkiem vienmēr gribēsies savu tomātu, savu gurķi. Lai tos audzētu nav obligāti jābūt siltumnīcai, tieši tāpēc arī “Birzītes zaļumos” varēs iegādāties šķirnes, kuras var audzēt podos.
Bet vaicāta par tālākām iecerēm, Madara atklāj vēlmi pamēģināt audzēt grieztos ziedus. “Vasarā daudzi pāri precas Vecpiebalgas pusē, bet neesmu dzirdējusi, ka mūsu pusē, kāds nodarbotos ar griezto ziedu audzēšanu. Tā būtu forša ideja, kuru es vēlētos īstenot. Apsveru domu arī par savu internetveikalu.”
Madaras un vīra Matīsa apņēmību un darbaspējas var tikai apbrīnot. Viņi visās savās aktivitātēs iesaista arī bērnus, ļaujot viņiem būt klātesošiem, vērot notiekošo un palīdzēt vecākiem, kā jau bērni to prot vislabāk – ar mīļu jezgu visapkārt. Baueru ģimene pašu spēkiem renovējuši māju un tagad kopā darbojas siltumnīcā.
“Mazie nekad neapstājas, visu laiku kāds kaut ko apgāž, no podiņiem būvē tuneļus, trases, visu laiku notiek ņemšanās. Protams, ka viņi paņem ļoti daudz enerģijas, bet sūdzēties nav par ko. Galvenais, ka visiem veselība un ir iespēja darboties,” noteic Madara.
