FOTO: Tornis nostiprināts, bet pietrūkst 52 000 eiro, lai samaksātu būvniekam 0
Liepājnieki jau aizmirsuši, cik pelēka un neredzama vēl pirms nepilna pusotra gada bija pilsētas vertikāle – Sv.Trīsvienības katedrāle, kura daļēji jau ieguvusi gaišu un svinīgu krāsojumu.
Pērn katedrāles fasādi apjoza sastatnes un aizsākās dievnama pārvērtības.
Līdz 2020.gada maijam, kad kopš darbu sākšanās būs pagājuši 24 mēneši, fasādei jābūt kārtībā, un būvnieka – Liepājas firmas „UPTK” – vārdā tās īpašnieks Zigurds Kirhners apliecina, ka to paveiks.
Tiesa, šovasar negaidīti atklājās, ka savulaik torņa augšējā daļa uzbūvēta nepareizi un nav droša.
Tā atstāt nedrīkstēja. Bija vajadzīgi 2000 kg mūra injekciju materiāla un metāla enkuri mūra un dzegu stiprināšanai. Papildu darbi izmaksāja 87,6 tūkst. eiro, no kuriem ar pašvaldības, vācu draugu un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes palīdzību katedrāles atjaunošanas fondam izdevies savākt 35 tūkst. eiro, 52,6 vēl pietrūkst.
„Šī ir iespēja ikvienam ziedot savu artavu kam lielam un nozīmīgam,” uzsvēra dekāns Pēteris Kalks preses konferencē 17.oktobrī, aicinādams pievienot savu artavu tam, ko piedāvā ES fondi (ziedojumu konts pieejams šeit: )
Būdams katedrāles namatēvs, viņš pats šīs regulārās atskaites par padarīto sauc par „procesos iesaistītās ģimenes sapulcināšanu pie viena galda”. Šoreiz pie galda bija būvnieki un viņu darba uzraudzītāji – būvuzraugs SIA “Akords U” un autoruzraugs SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonda pārstāvji, Liepājas mērs Jānis Vilnītis un citi.
Kopumā kopš darbu sākšanas 2018.gada 23.aprīlī uz šo brīdi iztērēti 597 568 eiro, bet ES fondu līdzfinansētā katedrāles fasādes atjaunošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 176 471 eiro. Pēdējā pusgada laikā nostiprināts tornis un atjaunota tā fasāde, atjaunoti logi, slēģi, durvis, daļa fasādes, pulksteņa ciparnīcas, restaurēts un daļēji nomainīts jumts, restaurēts un nozeltīts krusts, uzstādīts zibensnovedējs.
Bez negaidītajiem sarežģījumiem ar torni, vēl viens izaicinājums būvniekam ir baznīcas galevnās ieejas portāls, ko rotā skulptūras „Tīcība” un „Mīlestība”.
Ja unikālā materiāla – Gotlandes smilšakmens – stipri apdrupusī „Ticība” joprojām redzama pie iejeas, tad „Mīlestība” jau ilgāku laiku novietota drošībā zem katedrāles velvēm. Nupat pieņemts lēmums ieejas skupltūras aizvietot ar kopijām – arī no smilšakmens, kas gan būs jāatrod kur citur, jo Gotlandē to jau sen paņēmusi jūra. Savukārt oriģināli iespēju robežās tiks restaurēti un izvietoti katedrāles iekštelpā.
Lai gan atjaunošanas darbi risinās arī katedrāles iekšienē, piemēram, logu nomaiņa, tā ir atvērta gan draudzes dievkalpojumiem un kultūras dzīves notikumiem, gan tūristiem, kuriem šobrīd liegta vienīgi uzkāpšana pilsētas augstākajā smailē, taču drīz arī tas būs iespējams, pastāstīja Kalks. Tāpat kā torņa digitālā ekspozīcija, kas līdzās iespējai apbrīnot pulksteņa un zvanu mehānismus apmeklētājiem ļaus tuvāk iepazīt katedrāles un Liepājas vēsturi modernā formā.
Kalks preses konferences dalībniekiem zīmēja nākotnes ainas – ar skaistu klasicisma stila dārzu ap katedrāli, kura projekts jau top kā Jelgavas Universitātes nākamo ainavu arhitektu un viņu pasniedzēju kopdarbs. Protams, arī katedrāles iekštelpā būtu vajadzīgs kosmētiskais remonts, tāpat nepieciešama pilnīga unikālo ērģeļu restaurācija, par kuru draudze un katedrāles sabiedriskais fonds pat vēl neuzdrīkstas domāt, atzina dekāns.
Interesanti fakti par Liepājas ev.lut. Sv.Trīsvienības katedrāli
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle iesvētīta 1758.gadā. Tolaik celtne nebija gluži pabeigta – trūka divi augšējie stāvi. 1865.-1866.gadā tornis tika pabeigts – uzmūrējot trešo un no metāla konstrukcijām samontējot ceturto stāvu.
Torņa celtniecībā izmantoti 33 760 dzeltenie klinkera ķieģeļi un 223 mucas cementa.
1906.gadā nomainīts 1870.gadā tornī uzstādītais pulkstenis. Kopš 1895.gada periodiski veikti dažādi remontdarbi – krāsotas torņa metāla daļas, kupols, krusts un balustrāde. 1983.-1985.gadā notika torņa seguma un konstrukcijas remonts pēdējos divos stāvos.
Šajā laikā kupolā atrasti divi cilindri no 1866.gada ar dokumentiem un priekšmetiem. 2019.gada 23.maijā no torņa lodes tika izņemts 1985.gadā ievietotais M.Lutera “Mazais katķisms”, lūgšanu teksts, īsas ziņas par remontdarbu gaitu, rokas pulkstenis un citi materiāli, bet 7.jūnijā jaunā kapsulā tika ievietots dekāna Pētera Kalka un bīskapa Hansa Martina Jensona vēstījums, Liepājā ražots koka pulkstenis, USB zibatmiņa ar fotogrāfijām un video par katedrāli un Liepāju, laikrakstu “Kurzemes Vārds” un “Svētdienas Rīts” numuri, piespraude ar Liepājas ģerboni, latu un eiro monētas.
