FOTO. Tērpos, kas izgatavoti no simtiem skārda bundžu, brazīlieši “iegriež ballīti” 7
Karnevāla baudītāji Brazīlijas ziemeļaustrumu Madre de Deusā dzirdēja alumīnija skārdeņu ballīti, pirms vēl to redzēja. Vairāk nekā 30 cilvēki tērpos, kas izgatavoti no simtiem alus un limonādes skārdenēm, klejoja pa salu un Visu svēto līcī, raksta “apnews.com”.
Katrs kostīms, ko sauc par “pierro”, ir smaga darba rezultāts, kas izgatavots no aptuveni 1600 skārdenēm, kas savāktas iepriekšējo mēnešu laikā, un pēc tam rūpīgi izmazgātas, lai atbrīvotos no smakas.
Simtiem priecīgu skatītāju pulcējās, lai skatītos svētkus, uzmundrinot un aplaudējot tik iemīļotajam “bloco da latinha”, kā to sauc portugāļu valodā.
Pirmo reizi ielu ballīte tika rīkota 1997. gadā, un tā radās, rūpējoties par skārdeņu jūru, ko karnevāls atstāj aiz sevis, piegružojot Madre de Deus. Draugu un ģimenes grupa sāka vākt izmestās skārdenes un piestiprināja tās pie apģērba.
Taču pēc dažiem gadiem otrreizējās pārstrādes materiālu savākšana kļuva par reglamentētu profesiju, kurā cilvēki var nogādāt materiālus uz pārstrādes centriem un saņemt algu atkarībā no savāktā materiālā svara un daudzuma.
Skārdenes, kas pārgrupētas pēc krāsas un veida, ir piestiprinātas ar nelielu neilona stiepli pie kombinezona. Šogad izpildītāji valkāja sarkanas maskas, kas aizsedza seju, ar smailām, melnām ausīm. Dažas sievietes izvēlējās defilēt alternatīvā modelī ar svārkiem, kas izgatavoti no kurpju kastēm.
Grupa guva milzīgu stimulu, kad 2015.gadā televīzijas tīkls “Globo” viņus uzaicināja piedalīties raidījumā “Uzsildies!”. Kostīmi aizņem pārāk daudz vietas, lai tos transportētu pa visu valsti uz “Globo” studiju Riodežaneiro, tāpēc tīkls palīdzēja viņiem izveidot jaunus speciāli šovam.
Tagad ielas ballīte maksā cilvēkiem, kuri savāc otrreiz pārstrādājamu materiālu iztikai, lai tie pārdotu skārdenes.
Tērpi maksā apmēram 220 reālus (44 dolārus) — tā ir nozīmīga summa valstī, kur mēneša minimālā alga ir 285 dolāri.
“Katru gadu tas kļūst arvien grūtāk,” sacīja 59 gadus vecais Ednailtons Santoss, grupas viceprezidents. Viņi vēlētos sadarboties ar sponsoriem, bet neviens viņus nedzirdot.
Santoss pelna iztiku kā zvejnieks un pavada daudzas stundas jūrā pie Bahijas štata piekrastes. “Es redzu, kā cilvēki dzer un met savas skārdenes jūrā. Es tās noķeru un atvedu atpakaļ krastā,” viņš norādīja.
“Mēs parādām cilvēkiem, ka viņu izmestajai bundžai ir liels prestižs, jo ar to mēs izgatavojam kostīmu, kas sagādā daudz prieka,” sacīja Santoss.