FOTO. Temperamentīga, līdz despotismam prasīga pret sevi un citiem: pieminot latviešu baleta leģendu Janīnu Pankrati 3
20.novembrī plkst.15 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē, godinot leģendāro latviešu baleta solisti, pedagoģi un horeogrāfi Janīnu Pankrati un, atzīmējot viņas 100.jubileju, kura tiks atzīmēta 2024.gada 24.janvārī, Starptautiskais Baltijas baleta festivāls un Latvijas Profesionālā baleta asociācija aicina uz koncertizrādi «Latvijas baleta leģendai Janīnai Pankratei – 100! Vakar, šodien, rīt…».
«Lai atspoguļotu mākslinieces ieguldījumu dejas attīstībā 20. gadsimtā un atklātu viņas daudzveidīgās darbības inovatīvo dinamisko raksturu, Latvijas Profesionāla baleta asociācija ir iecerējusi šo koncertizrādi. Iedvesmojoties no mākslinieces savulaik nepārspējamā temperamenta, enerģijas un, atspoguļojot viņas darbības dažādās šķautnes, esam iecerējuši atklāt mākslinieces daiļrades stāstu caur deju, vokālu, video un fotomateriāliem,» atklāj koncertizrādes veidotāji.
Vērienīgajā koncertizrādē piedalīsies Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas horeogrāfi, Rīgas Baleta skolas audzēkņi, «Grande Ballet studio», Tukuma deju skolas «Demo», kā arī «RiGA CiTY JAZZ dance» dejotāji, kā arī dziedātāji Anta Jankovska, Nauris Indzeris un Helēna Laukmane. Koncertizrādes stāstu papildinās īpaši šim notikumam veidoti video un fotomateriāli.
Koncerta programmā iekļauti spilgtākie J. Pankrates veidoto horeogrāfiju atjaunojumi (fragments no baleta «Kamēliju dāma», Im. Kalniņa miniatūra «Pūt, vējiņi», B. Bartoks «Brīnišķīgais mandarīns» u.c.), savukārt operetes žanra noskaņas nodrošinās fragmenti no ievērojamākām operetēm Antas Jankovskas Naura Indzera, Helēnas Laukmanes, izpildījumā. Koncertizrādes stāstā iekļausies īpaši šim notikumam veidoti video un foto materiāli.
Biļetes uz koncertuzvedumu var iegādāties «Biļešu Paradīzes» tīklā.
Nedaudz par Janīnas dzīvi…
Mantojums no vecākiem – trakulīgs temperaments un muzikalitāte
Janīnas Pankrates tēvs Dmitrijs bijis dzelzceļnieks, bet ļoti mīlējis operu un teātri. Savukārt Janīnas māte – Nadežda, pēc tautības bijusi poliete, viņa bija mājkalpotāja. Portāls “enciklopedija.lv” raksta: “No tēva mazā meitene bija mantojusi muzikalitāti, temperamentu, dzīvesprieku un azartu, bet no mātes – iejūtību”.
No 1931. līdz 1937. gadam Janīna mācījās Rīgas 38.pamatskolā, viņas skolasbiedrenes bija topošās aktrises – Vera Singajevska un Velta Līne. No 1937. līdz 1941.gadam viņa turpināja mācības Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un paralēli sāka apmeklēt nodarbības Latvijas Nacionālās operas baleta studijā.
Par spīti karam, dodas mācīties uz ārzemēm
Par spīti kara šausmām, Janīna no 1941. līdz 1942.gadam devās uz Poliju, lai papildinātu savas zināšanas horeogrāfijā, bet vēlāk – no 1942. līdz 1943.gadam viņa devās uz Vāciju. Tur, Drēzdenē, viņa iestājās vācu baletmeistares Veras Mālkes (Vera Mahlke) kamerdeju grupā. Tur viņa arī apguva modernās dejas pie vācu dejotājas Doras Hoieres (Dore Hoyer). Savukārt ungāru izcelsmes vācu aktrises, dejotājas un dziedātājas Marikas Rekas (Marika Rökk) deju trupā viņa apguvu stepu un citas dejas iemaņas.
Kā personība – pretrunīga un ārkārtīgi prasīga!
Janīna vēlāk atgriezās Rīgā, un apprecējās ar baletdejotāju un baletmeistaru Aleksandru Lembergu.
Kā personība, Pankrate bija vērtēta pretrunīgi, jo viņa bijusi līdz despotismam prasība gan pret sevi, gan citiem – darbam bija jābūt perfektam. Bet ikdienas dzīvē viņa bija ārkārtīgi pašaizliedzīga un spēja upurēties bezgalīgi.
Savā baletdejotājas mūžā māksliniece nodejoja 30 skaistas lomas un 1965. gadā – pašā slavas zenītā – pameta skatuvi, lai mirdzētu citā, mākslas speciālistu mazāk apbrīnotā vietā – Rīgas Operetes teātrī.
Laika gaitā nav zuduši Pankrates radītie skatuves darbi. Mūsdienās to atveidojumus var redzēt un baudīt pateicoties viņas skolniekiem, kuri šodien kļuvuši par pasniedzējiem, saglabājot izcilākos viņas radītos baleta darbus.
1990.gadā režisore Maruta Jurjāne uzņēma koncertfilmu “Janīnas Pankrates laiks”.
