FOTO: “Teātris bija visa viņa dzīve.” Atvērta grāmata par leģendāro aktieri un režisoru Alfrēdu Jaunušanu 0
“Es ikvienam jaunam cilvēkam, kurš grib mācīties par aktieri, ieteiktu izlasīt šo grāmatu,” vakar grāmatas atvēršanas svētkos Latvijas Nacionālajā teātrī sacīja teātra zinātniece Rita Melnace.
Būdama viena no nedaudzajiem cilvēkiem, kas bija varējusi grāmatu izlasīt jau pirms publicēšanas, viņa neskopojās ar komplimentiem autorei.
“Lasot ir tāda sajūta, it kā mēs ar režisoru sēdētu uz dīvāniņa, uz galda būtu konjaks un lašmaizītes, un mēs runātos, jo Intai ir izdevies precīzi atveidot Jaunušana intonāciju,” sacīja Rita Melnace, piebilstot – tieši Jaunušans 60. un 70. gados licis pamatu pašreizējam lieliskajam Latvijas Nacionālā teātra kolektīvam.
Šim viedoklim piekrīt arī aktieris Uldis Dumpis. Lūgts raksturot Alfrēdu Jaunušanu, pieredzējušais aktieris pasmaida, ka to neesot iespējams izdarīt ne vienā vārdā, ne arī vienā teikumā, ja nu vienīgi: “Tas bija cilvēks, kuram teātris bija visa viņa dzīve. Tas ir visprecīzākais raksturojums. Ar to viņš cēlās, ar to gūlās, par to viņš pārdzīvoja, viņš to mīlēja.
Protams, viņš vienmēr nevarēja panākt, lai visiem būtu lielas lomas, bet vienmēr pārdzīvoja, ja kādam darba bija pietrūcis.”
Arī Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis piekrīt, ka teātris Alfrēda Jaunušana dzīvē bija visnozīmīgākais lielums, un pat tad, kad jaunais teātra direktors iepriekšējo apciemojis slimnīcā dažas dienas pirms viņa nāves, Jaunušans visu tikšanās laiku stāstījis tikai par teātri un to, kā teātri vislabāk vadīt.
“Tikai pateicoties trim cilvēkiem – Alfrēdam Jaunušanam, Edmundam Freibergam un Kirilam Serebreņņikovam – esmu varējis teātri noturēt,” sacīja Ojārs Rubenis.
Pati grāmatas autore Inta Kārkliņa atvēršanas svētkos izteica prieku par to, ka izdevums, darbs pie kura kopā ar režisoru sācies jau 2003. gadā, iznācis tieši tagad – gadā, kad svinam gan Latvijas Nacionālā teātra, gan arī Alfrēda Jaunušana simt gadu jubileju: “Tik spilgtu personību kā Jaunušans mums ir ārkārtīgi maz. Spožs aktieris, kurš nospēlējis vairāk nekā 80 lomu. Gandrīz tikpat ir viņa iestudēto izrāžu, kas allaž runāja par cilvēkiem svarīgo.
60. gadu beigas un 70. gadu sākums bija laiks, kad šā teātra darbs sajūsmināja ne vien skatītājus, bet priecēja arī kritiķus.”
Ceļš līdz grāmatai gan bijis ilgs un ne vienmēr – viegls. “Tajā brīdī, kad uzzināju, ka režisors ir gatavs man uzticēt savu dzīvesstāstu, laikam jutos tieši tāpat kā viņš pirms daudziem gadu desmitiem, izdzirdējis, ka Amtmanis-Briedītis ļaus spēlēt “Skroderdienu” Rūdi. Proti: neticēju savām ausīm. Jaunušans stāstīs par sevi?! Biju jau intervējusi viņu daudz reižu, un allaž atbildes bijušas lietišķas, lakoniskas, pasausas, neiegrimstot nekādos poētismos, jo tas nebija viņam raksturīgi. Un tagad – dzīvesstāsts?” atminas Inta Kārkliņa.
Jaunā grāmata ir Alfrēda Jaunušana dzīvesstāsts, kas atklāj viņa radošā mūža gājumu no bērnības sapņa īstenošanas līdz spožai atzinībai teātrī, ne uz brīdi neaizmirstot par cilvēku uz skatuves un cilvēku zālē un diendienā sev uzdodot jautājumu: “Vai tas, ko daru, un tas, kā dēļ visu mūžu dzīvoju, kādam ir vajadzīgs?”
Lielu daļu grāmatas veido paša Alfrēda Jaunušana monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, arī min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav darīti zināmi.
Papildus tam autore apzinājusi dažādus arhīva materiālus, publikācijas un intervējusi Jaunušana kolēģus – aktierus un režisorus.