FOTO: Šoferi streiko, jo nemierā ar jucekli nozarē 0
Ceturtdien pie Satiksmes ministrijas (SM) pret zemajām algām protestēja autobusu šoferi, tādējādi akcentējot jucekli nozarē. Autobusu vadītāju trūkst, samaksa par virsstundām ir niecīga un valsts piešķirtās dotācijas ir pārāk mazas.
Tāpat daudzos uzņēmumos netiek maksāts par šoferu darba gatavības jeb gaidīšanas laiku. “Mēnesī “uz rokas” saņemu 600 eiro. Kā jūs domājat, vai vīrietis, kuram jāgādā par ģimeni, spēj izdzīvot ar šādu naudas summu?” retoriski jautā šoferis Dagnis.
Pārvadātāji rīkojas bezatbildīgi
“Pirmkārt, atalgojums un, otrkārt, lielā slodze,” galvenās problēmas raksturo šoferi no uzņēmuma SIA “Ogres Autobuss”. “Ja vēlamies nodrošināt ģimeni, gribot negribot ir jāstrādā virsstundas par niecīgu virsstundu piemaksu.
Šofera darbs nes ļoti lielu atbildību. Piesēžoties pie stūres, esam atbildīgi par katra cilvēka dzīvību, kas brauc autobusā. Arī par brīžiem, kad neesam ceļā, mums nemaksā. Esam darbā, nīkstam, bet algu par to nesaņemam,” izskaidro Dagnis, autobusa vadītājs, kurš dienā nostrādā vienpadsmit līdz divpadsmit stundas un norāda, ka šī situācija ir apnikusi līdz kaulam.
“Mūsu mērķis ir piesaistīt deputātu, valdības, darba devēju un SM uzmanību, lai mazinātu darba apstākļu problēmas transporta nozarē,” norāda Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta arodbiedrības (LAKRS) priekšsēdētājs Juris Kalniņš.
Pirmkārt, valsts piešķirto dotāciju apjoms nav pietiekami liels, līdz ar to šoferiem netiek nodrošināta atbilstoša darba samaksa par padarīto darbu. “Jau vairākus gadus runājam ar pārvadātājiem par labākām algām uzņēmumos, kā arī par citām sociālām garantijām, taču nepietiekamo dotāciju dēļ problēma netiek risināta.”
Taču ar dotāciju izsniegšanu vien esot par maz. “Ir jāsakārto darba samaksas sistēma uzņēmumos,” strikti saka J. Kalniņš.
Par gaidīšanas laiku nemaksā
Jau kopš 2012. gada arodbiedrība rosina noslēgt ģenerālvienošanos, lai noteiktu valstī autobusu vadītājiem un citiem transporta nozares darbiniekiem minimālās garantijas. Tādējādi būtu iespējams regulēt gan darba algas apjomu, gan darba gatavības jeb gaidīšanas laika apmaksu, par kuru lielākoties šobrīd netiek maksāts.
“Situācija Latvijā ir ļoti dažāda. Ir uzņēmumi, kas par šo laiku maksā pina apjoma algu un ir uzņēmumi, kuri maksā tikai par braukšanas laiku, kā, piemēram, Bauskas pasažieru pārvadātāju uzņēmums “Aips”. Tas nozīmē, ka šoferis pie tiešā darba devēja var pavadīt pat 16 stundas, bet algu saņem vien par astoņām,” uzsver J. Kalniņš.
“Vēlamies panākt vienādu noteikumu izstrādi, kas attiektos uz viesiem pārvadātājiem Latvijā, taču darba devēji to darīt nevēlas, kas, mūsuprāt, ir sociāli bezatbildīga rīcība.” Arodbiedrības priekšsēdētājs akcentē, ka liela daļa šoferu jau tagad ir devušies darba meklējumos uz ārvalstīm un, ja nekas nemainīsies, tas turpināsies arī turpmāk.
“Divām trešdaļām no kopējā šoferu skaita jau šobrīd ir pāri pār piecdesmit gadiem. Jauniem cilvēkiem šī nozare un arī darba samaksas sistēma uzņēmumos nav pievilcīga. Tā nevis motivē, bet demotivē.”
Zivs sāk pūt no galvas
Autobusu vadītājs Vitālijs skeptiski skatās uz ģenerālvienošanos, jo māc šaubas, vai darba devēji to maz parakstītu. “Šodien esam te, jo vēlamies panākt pieņemamākus darba apstākļus un darba devēju attieksmi pret mums. Kādēļ pikets notiek pie ministrijas? Tādēļ, ka zivs sāk pūt no galvas, bet neviens jau to nevēlas saredzēt. Normāla prakse rāda, ka saimnieks rūpējas par saviem padotajiem, taču mūsu profesijā viss ir otrādāk.”
Vitālijs jau vairākus gadus strādā uzņēmumā AS “Liepājas autobusu parks” un ir pārsteigts, ka darba devēji mūždien aizbildinās ar to, ka trūkst naudas. “Arī virsstundu darbs netiek pienācīgi apmaksāts. Tas nav pieņemami. Citreiz iznāk tā, ka dienā jāstrādā vairāk nekā divpadsmit stundas un arī par stāvēšanas laiku nemaksā.”
Šoferis stāsta, ka darba devēji nav pretimnākoši un šis pikets ir galējais izmisuma solis. Arī viņam mēnesī alga ir vien ap 600 eiro. “Man bērni jau ir lieli, devušies savās gaitās, taču daudziem kolēģiem atvases vēl jābaro un jāskolo.”
Visa diena kameras pavadībā
Kolēģus atbalstīt ir ieradusies arī biļešu kasiere Dace, kas strādā AS “CATA”.
“Šoferu algas ir ārkārtīgi zemas. Pagājušajā mēnesī viens no maniem kolēģiem nostrādāja 28 dienas un par to saņēma 750 eiro pēc nodokļu nomaksas. Vai tā ir normāla alga vīrietim, kuram jāuztur sevi un ģimene ar bērniem? Domāju, ka nē. Šoferim jāatbild par pasažieriem, bagāžu un naudu. Praktiski visos autobusos ir saliktas kameras, kas it kā paredzētas drošībai, taču arī tas ir papildus stress. Katrs šofera solis tiek dokumentēts – cilvēks jūtas tā kā uz delnas, viņš tiek nepārtraukti novērots.”
Turpinās sarunas
Aģentūra LETA ziņo, ka Autotransporta direkcija (ATD) vienojusies oktobra beigās tikties ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta arodbiedrību (LAKRS) un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju (LPPA), lai vienotos par autobusu vadītāju algu jautājumiem. To aģentūrai pastāstīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Pēc protesta arodbiedrības pārstāvji tikās ar ATD valdes priekšsēdētāju, lai uzklausītu priekšlikumus jautājuma risināšanā.
Godiņš pastāstīja, ka ATD piedāvā arodbiedrībai noteikt minimālo stundas likmi, kas būtu obligāta visiem, kuri piedalās iepirkumos.
“Mēs esam gatavi apspriest citus priekšlikumus, ja tie nav pretrunā ar Iepirkumu likuma prasībām. Mēs varam iepirkumā ielikt vēl kādus nosacījumus, kurus konkursa dalībniekam obligāti būtu jāizpilda. Turklāt mēs esam plānojuši konkursa nolikumā iestrādāt, ka pēc noteikta termiņa šī minimālā stundas likme tiek pārskatīta. Tas notiktu, piemēram, ja mainītos degvielas cenas, palielinātos minimālā alga vai būtu inflācija. Tad mēs veiktu korekcijas un indeksētu citus ciparus,” pastāstīja Godiņš.
Nākamajā nedēļā LAKRS saņemšot atbildi no LPPA par to kā viņi skatās uz atlīdzību kārtību un ģenerālvienošanos, kā arī kādi ir viņu priekšlikumi šajā jautājumā. Savukārt pēc divām nedēļām ATD rīkos tikšanos, kurā piedalīsies LAKRS, LPPA un ATD pārstāvji. Oktobra beigās tiks organizēta trīspusējā apakškomisijas sēde, kurā mēģinās pieņemt lēmumus par tiem punktiem, par kuriem vienošanās būs panākta.
“Es pieņemu, ka būs tādi jautājumi, par kuriem vienošanos nebūs iespējams panākt vai to būs iespējams panākt tajā brīdī, kad būs skaidrība par budžeta finansēm, jo ka mēs varam apsolīt tikai tās lietas, kuras ir reāli izpildīt un kurām ir segums no budžeta puses,” pauda Godiņš.
