Vestards Šimkus un Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris

FOTO. Skaistā klasika! Aizvadīts Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts – pie klavierēm Vestards Šimkus 43

Ar desmit krāšņiem koncertiem no 15. līdz 23. jūlijam norisinās devītais “Jūrmalas festivāls”, grandiozākais vasaras muzikālais notikums Dzintaru koncertzālē, pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Koncertos uzstāsies pianists Vestards Šimkus, tenors Aleksandrs Antoņenko, čellists Metjū Bārlijs, klavieru virtuozi 3 Osokini, akordeoniste Ksenija Sidorova, Jūrmalas festivāla orķestris un citi. Festivāla īpašie viesi būs Brodvejas mūziklu zvaigznes no Londonas. Skanēs arī skaistākās operu ārijas, Zigmara Liepiņa opera ‘‘Parīzes Dievmātes katedrāle’’, koncerts “Dzimuši Latvijā” ar lielo un uzlecošo zvaigžņu piedalīšanos.

16. jūlijā aizvadīts viens no pirmajiem koncertiem. Lielajā zālē uzstājās Vestards Šimkus un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diāna Jaunzeme – Portnaja spēlēja ērģele, bet diriģents – Jānis Liepiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Klausītāju mīlētais Vestards Šimkus dēvēts par “fenomenālu” (diriģents Pāvo Jervi), “iedvesmojošu” (BBC), “visaugstākās raudzes pianistu” (American Record Guide). Vestards Šimkus ir uzstājies nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs – Vīnes Koncertnamā, Berlīnes Koncertnamā, Tokijas Pilsētas Operā, Francijas Radio koncertzālē Parīzē, Amsterdamas “Concertgebouw”, Stokholmas Bervalda zālē un Koncertnamā, Barselonas Mūzikas pilī un citviet.

Jānis Liepiņš ir viens no savas paaudzes daudzsološākajiem un talantīgākajiem zižļa meistariem, pieprasīts opermūzikas diriģents, kurš regulāri sadarbojies ar izciliem operdziedātājiem. Kopš 2019. gada viņš ir Manheimas Nacionālā operteātra pirmais kapelmeistars.

Krāšņā simfoniskās mūzikas programmā skanēja franču romantiķa Kamila Sensānsa Trešā simfonija (‘‘Ērģeļu’’), kas ir zīmīga ar savu spilgto tēlainību, grāciju un spožo instrumentāciju. Savukārt Sensānsa iespaidīgajā ‘‘Nāves deja’’ pēc senas franču māņticības apcerēta nāves tēla parādīšanās dejā. Leonarda Bernsteina uvertīra operetei ‘‘Kandids’’ asprātīgi, ar Rosīni cienīgu vēzienu atver muzikālu priekškaru operetes caurcaurēm dzirkstošajai noskaņai. Bet simfodžeza meistara Džordža Gēršvina virtuozajā Klavierkoncertā kūsā jauneklīgs amerikāņu dzīves gars, blūza nostalģija un trakulīgu ritmu dzīres.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.