FOTO, VIDEO. Saeimā piecu koalīcijas partiju izstrādāto 2020.gada budžetu cer izskatīt visai raiti 0
Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots “visai raits”, pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.
“Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,” teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija “aizsardzības budžets”, 2019.gadā – “veselības budžets”.
Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.
Runājot par politiskajām prioritātēm budžeta kontekstā, Mūrniece izcēla līdzekļu pieaugumu demogrāfijai. “Tie ir septiņi miljoni eiro, kas ir domāts kā atbalsts pirmā mājokļa programmai ģimenēm,” skaidroja politiķe.
Tāpat viņa uzsvēra arī līdzekļu apjoma palielināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). “Mēs esam liecinieki, ka korupcijas novēršana ir aktuāla, gandrīz katrā nedēļas nogalē dzirdam par jauniem atklātiem stāstiem,” pauda Mūrniece, norādot, ka šādā situācijā KNAB ir jāstiprina.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka budžeta izdevumu sadaļa ir aptuveni 10 miljardi eiro.
Pamatā lielākais finansējums ir paredzēts sociālajai jomai, pensiju indeksācijai, sociālo jautājumu risināšanai. Nozīmīgi līdzekļi atvēlēti arī atalgojuma paaugstināšanai mediķiem, pedagogiem, kultūras un tieslietu jomas, kā arī iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
“Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam,” teica ministrs. Politiķis pauda, ka valdība gaidīs priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam, cenšoties nekavēt ieplānoto “raito budžeta izskatīšanas grafiku”.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pauda cerību, ka 14.novembrī virs Saeimas “būs balti dūmi” un 2020.gada budžets būs pieņemts.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.
Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā.
Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi – pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā.
Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.
Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības “Rīgas Satiksme” radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša 15.datumam ieturēs no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā IIN ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.
Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.
Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro apmērā.
Noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.
Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro.
AS “Latvenergo” no 2019.gada ieņēmumiem 2020.gadā dividendēs izmaksās ne mazāk kā 127 070 731 eiro, VAS “Latvijas valsts meži” dividendēs izmaksās ne mazāk kā 71 065 500 eiro, VAS “Latvijas Loto” – ne mazāk kā 2 241 000 eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk 1 735 958 eiro.
Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.
