FOTO. Rīgā uzņem Melnkalnes prezidentu. Pārrunā migrācijas krīzi 0
Eiropas mērogā atradīs veidu, kā risināt migrācijas krīzi, un Rietumbalkānu valstis ir gatavas piedalīties tās risināšanā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs.
Trešdien Levits Rīgas pilī oficiālās vizītes laikā uzņēma Džukanoviču. Melnkalnes prezidents Latvijā viesojās pirmo reizi.
Džukanovičs norādīja, ka Turcijas lēmums atvērt robežu ar Grieķiju ir aktuāls jautājums, tomēr patlaban nevar runāt, ka Melnkalnei vai Rietumbalkānu reģionam kā tādam būtu kādas bažas.
“Mūsu reģions ir galvenais maršruts, kuru caurbraucot, iebraucēji dodas uz attīstītajām Eiropas valstīm. Viņi reģionā nepaliek. Tomēr mēs esam daļa no Eiropas un arī mums ir jāuzņemas atbildība par to, kas Eiropā notiek,” uzsvēra Melnkalnes prezidents.
Runājot par to, kā situācija varētu attīstīties nākotnē, Džukanovičs norādīja, ka Eiropai vajadzētu izdarīt savus secinājumus par šīs krīzes tendencēm.
“Iepriekš mēs neesam bijuši pietiekami atbildīgi pret ģeopolitiskajām pārmaiņām, neesam pietiekami pievērsuši uzmanību, kas notiek Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīs,” skaidroja prezidents, norādot, ka rezultātā Eiropa sastopas ar iebraucēju plūsmām, kas rada arī dažādus drošības apdraudējumus.
Melnkalnes prezidents pauda gandarījumu par jaunās Eiropas Komisijas apņemšanos strādāt un risināt ģeopolitiskos jautājumus. “Mums visiem ir jārūpējas par Eiropas pilsoņu labklājību, jo Eiropai ir potenciāls. Ja Eiropa pametīs novārtā ģeopolitiskos jautājumus, varētu kristies arī Eiropas konkurētspēja,” akcentēja prezidents.
Melnkalnes pirmā amatpersona pauda pārliecību, ka risinājumi migrācijas krīzei Eiropas mērogā tiks atrasti un arī Rietumbalkānu valstis ir gatavas piedalīties šo jautājumu risināšanā un apspriešanā.
Savukārt Levits atgādināja, ka pirmdien notika tikšanās starp ES pārstāvjiem un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, kur šis jautājums apspriests. “Tiks turpinātas sarunas par to, kādā veidā esošo vienošanos starp ES un Turciju varētu precizēt un konkretizēt. Mēs ceram uz labu rezultātu,” pauda Levits.
Tāpat prezidents uzsvēra, ka
Latvijas nostāja ir tāda pati, kā Eiropas kopējā nostāja, proti, Eiropa nav savas robežas atvērusi.
“Šis vēstījums ir jāpadara skaidrs arī tiem, kuri vēlas ieceļot Eiropā – Eiropa ir gatava savu robežu aizsargāt,” sacīja Levits.
Valsts pirmā amatpersona pavēstīja, ka Latvija pilnībā atbalsta Eiropas politiku, norādot, ka arī Latvija dod konkrētu pienesumu Eiropas robežu aizsardzībai. “Tas notiek caur ES robežapsardzības aģentūru “Frontex”, kuru spēki pastiprināti tieši Grieķijā un Bulgārijā,” teica prezidents.
LETA jau ziņoja, ka Erdoans trešdien paziņojis, ka Turcijas robežas joprojām būs atvērtas migrantiem, kuri vēlas doties uz ES, kamēr ES nebūs izpildījusi visas Ankaras prasības.
Vienlaikus viņš paziņojis, ka Grieķija, kas liedz no Turcijas nākošajiem nelegālajiem imigrantiem šķērsot savu robežu, rīkojoties kā nacisti.
Turcijas februāra beigās pieņemtais lēmums atvērt savas robežas nelegālajiem imigrantiem, kas dodas uz Eiropu, izsaucis kārtējo saspīlējumu Ankaras attiecībās ar Briseli, kā arī radījis konfliktu ar Atēnām.
Levits cer uz iespējami drīzu Melnkalnes uzņemšanu ES
Melnkalne attiecībā uz Eiropas Savienību (ES) ir izrādījusi lielu progresu, un Latvija cer uz drīzu tās uzņemšanu ES, pēc tikšanās ar Melnkalnes prezidentu Milo Džukanoviču žurnālistiem sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzsvēra, ka Latvija līdz šim atbalstīja un turpinās atbalstīt Melnkalnes iestāšanos ES. Viņš norādīja, ka tā ir Latvijas ilgstoša politika attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm.
“Mēs uzskatām, ka tas ir Eiropas un šo valstu interesēs, protams, arī Melnkalnes interesēs, ka pēc zināma pārejas perioda, kad attiecīgā valsts sagatavojas pievienoties ES, tā arī to izdara,” akcentēja valsts pirmā persona.
Abas puses diskutēja arī par to, ka Latvija var sniegt tehnisku palīdzību pievienošanās sarunās, veicinot Melnkalnes kā tiesiskas valsts nostiprināšanos, jo Latvijai ir pieredze palīdzības sniegšanā valstīm, kas atrodas pārejas periodā.
Tikšanās laikā Levits pateicās Melnkalnes prezidentam par to, ka Melnkalne ir viena no deviņām NATO paplašinātās kaujas grupas dalībvalstīm. Tas vienlaikus veicina gan drošību Latvijā, gan uzlabo NATO kopējās spējas. Melnkalne ir NATO dalībvalsts kopš 2017.gada, un Valsts prezidents pauda atzinību Melnkalnes aktīvajai darbībai NATO.
Sarunā abas valstis uzsvēra multilateritātes nozīmi starptautiskajās attiecībās, kur ir svarīga pasaules kārtība, kas balstīta uz skaidriem, tiesiskiem noteikumiem. Levits uzsvēra, ka starp Latviju un Melnkalni ir ļoti labas attiecības un veiksmīgs politiskais dialogs, kā arī līdzīgs internacionālais skatījums.
“Arī pērn ANO mēs pieminējām multilateritāti kā pasaules miera kārtības pamatu, un vēlreiz to apstiprinājām šodien Rīgas pilī,” norādīja Levits.
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra Latvijas pieredzi cīņā ar hibrīdkara draudiem, norādīdams, ka Latvijā atrodas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, “kas ļoti aktīvi un kvalitatīvi nodarbojas ar šiem jautājumiem”.
“Melnkalne sarunā pauda ieinteresētību attīstīt savā valstī arī šo drošības aspektu, līdz ar to arī šajā ziņā mums ir iespējas sadarboties,” akcentēja Levits.
Abas amatpersonas apliecināja, ka valstis ir apņēmības pilnas stiprināt bilaterālās attiecības dažādās jomās.
Pēc tikšanās Rīgas pilī Džukanovičs kopā ar Levitu devās pie Melnkalnes karavīriem, kuri ir uzturas Ādažu militārajā bāzē NATO paplašinātās kaujas grupas ietvaros, kā arī viesojās Latvijas Okupācijas muzejā.
