FOTO. Rīgā piemin 1941.gada 14.jūnija PSRS režīma veiktajās deportācijās no Latvijas izsūtītos vairāk nekā 15 000 iedzīvotājus 125
Šodien, 14.junijā, pieminot Komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā Rīgā vairākās vietās notiek piemiņas brīži, savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Rīgas Domā un Mazajā ģildē skanēs piemiņas koncerti, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Plkst.10 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” notika piemiņas brīdis, kuru vadīja dziesminieks Arnis Miltiņš. Tajā piedalījās Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības biedri.
Pie padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā plkst.12 sākās svinīgs atceres pasākums.
Pieminot vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu, ko padomju okupācijas režīms izsūtīja uz Sibīriju, valsts augstākās amatpersonas, Latvijas Politiski represēto apvienība un ikviens, kas vēlas godināt upuru piemiņu, nolika ziedus pie memoriāla “Vēstures taktīla” – simboliska apliecinājuma saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.
Pasākumā uzrunu teica Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simsons.
Pēc tam sekoja Latvijas Politiski represēto apvienības rīkots ikgadējs gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, ko pavadīja vīru kopa “Vilki”.
Savukārt plkst.15 piemiņas brīdis notiks pie dzelzceļa stacijas “Torņakalns”, kurā piedalīsies politiski represēto biedrības “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” biedri.
Plkst.18 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā par godu piemiņas dienai skanēs koncerts “Aizvestajiem”. Koncerts veltīts 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem.
Pieminot vēstures notikumus, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst.18 ikviens aicināts apmeklēt bezmaksas koncertu “Laiks ir mainīgs kā burvis”, kurā muzikālo priekšnesumu sniegs koklētāju ansamblis “Teiksma”.
Piemiņas dienu plkst.19 Rīgas Domā noslēgs koncertprogramma “Elēģija”, kurā uzstāsies orķestris “Rīga”.
Piemiņas pasākumi šodien notiek daudzviet Latvijā, tostarp Cēsīs, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Kuldīgā.
Jau vēstīts, ka 1941.gada 14.jūnija PSRS režīma veiktajās iedzīvotāju deportācijās no Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku.
Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” – arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”. Deportācijas upuri bija Latvijas politiskā un ekonomiskā elite – pazīstami politiķi, augsta ranga valsts ierēdņi, armijas un policijas virsnieki, literāti, augstskolu mācību spēki, uzņēmēji, tirgotāji. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.
1941.gada 14.jūnijā arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē. Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas.
Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 14.jūnijā arestēto Latvijas Republikas pilsoņu. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc Staļina nāves. 1957.gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Tomēr atgriezties dzimtenē izdevās vien daļai.
Skaties foto galeriju no Komunistiskā genocīdu upuru piemiņas dienas!
