FOTO: Premjers un Kaminskis paraksta domstarpību protokolu 0
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis ceturtdienas rītā parakstījuši 2020.gada vienošanās un domstarpību protokolu, kas paredz pašvaldībām vairs neatvēlēt konkrētu daļu no nodokļu ieņēmumiem.
Lai arī LPS valde ir lēmusi neatbalstīt virkni protokolā minēto jautājumu, tomēr tika nolemts, ka Kaminskis parakstīs Ministru kabineta un LPS dokumentu.
Minētajā protokolā ir ietverti tie pasākumi, par kuriem puses ir vienojušās, kā arī uzskaitīti pasākumi, par kuriem vienošanās nav panākta.
Ja iepriekš valdības un LPS vienošanās protokolā tika paredzēts pašvaldībām no kopbudžeta ieņēmumiem novirzīt 19,6%, tad pieņemtais protokols to vairs neparedz. Tomēr LPS aprēķini liecina, ka pašvaldību budžetiem nākamgad tiks novirzīti 18,8% no kopbudžeta ieņēmumiem.
Pēc Kaminska paustā, tie ir zemākie prognozētie ieņēmumi kopš 2007.gada. Viņš arī uzsvēris, ka 19,6% no nodokļu ieņēmumiem nav tikai cipars, bet gan tas pašvaldībām nodrošina ieņēmumu prognozējamību.
Valdībai un pašvaldībām 2020.gada budžeta kontekstā ir domstarpības par azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa (DRN) ieņēmumu pārdali no pašvaldību budžeta uz valsts budžetu, par pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem, par finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, par valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu, par brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, kā arī par visu pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.
Vienlaikus puses panākušas vienošanos, ka ieņēmumi no IIN pašvaldību budžetos 2020.gadā varētu būt 1,41 miljards eiro.
Valdības viedoklī uzsvērts, ka 2020.gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem Finanšu ministrija (FM) veiks aprēķinus, ņemot vērā plānotās reformas, un sagatavos priekšlikumus sabalansētam finansējuma sadalījumam reģionālā dalījumā.
Ministru kabineta viedoklī pausts, ka pašvaldībām tiks nodrošināts stabils, reģionālā dalījumā sabalansēts finansējums, paredzot, ka speciālā dotācija 2020., 2021. un 2022.gadā nebūs mazāka par 148 060 368 eiro pie IIN sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 80% un 20%.
Kopumā no protokola izriet, ka 2020.gadā pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem būs 390,74 miljoni eiro, mērķdotācija pašvaldībām plānota 382,7 miljonu eiro apmērā, bet dotācija pašvaldībām – 184,54 miljonu eiro apmērā.
Runājot par pašvaldību iespējām aizņemties, LPS paudusi nepieciešamību paredzēt, ka izglītības infrastruktūras projektu īstenošanai pašvaldības budžeta līdzfinansējums nav lielāks par 10%, bet pārējiem projektiem – nav lielāks 25%.
Tomēr valdības viedoklis paredz, ka par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātēm 2020.-2022.gadam ir noteikti aizņēmumi Eiropas Savienības (ES) un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai. Aizņēmuma apmērs nevarēs pārsniegt projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti ikgadējā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros.
Valdība un LPS panākušas vienošanās, ka speciālā dotācija būs 148 060 368 eiro apmērā, kura tiek pievienota valsts budžeta dotācijai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Tāpat paredzēta dotācija par personu, kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim, 5520 eiro apmērā jeb 460 eiro mēnesī.
No protokola arī izriet, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās un 2020.gada valsts budžeta paketē iekļaus grozījumus Izglītības likumā, kas uzliks par pienākumu pašvaldībām piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī privātā izglītības iestāde ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.
Vienošanās arī panākta par to, ka 2020.gadā dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai plānota 61,6 miljonu eiro apmērā. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs plānoto finansējumu, tiks meklēti finanšu resursi zaudējumu kompensēšanai.
Tāpat no protokola izriet, ka ienākumu sadalījums no azartspēļu nodokļa būs attiecīgi 90% valsts budžetā, bet 10% tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizētas azartspēles.
