FOTO: Pirmizrādi piedzīvojusi filma “Nameja gredzens” 8
Noslēdzot vienu no Latvijas vērienīgākajiem kino projektiem, trešdien 17. janvārī pirmizrādi vienlaikus visā Latvijā piedzīvoja režisora Aigara Graubas filma – leģenda “Nameja gredzens”.
…13. gadsimts, bagātās un varenās baltu pagānu zemes ir iekārojams mērķis arī Romai. Īpaši Zemgale, kura kontrolē tirdzniecības ceļus un nekad nepakļaujas nevienam. Pāvesta bastards Maksis ir gatavs iesaistīties cīņā par iespēju valdīt Zemgalē. Nodevīgi tiek noindēts valdnieks Viesturs. Taču varas gredzens un tiesības valdīt tiek jaunajam Namejam. Pieredzes trūkumam un nodevībai Namejs liek pretī drosmi. Filma beidzas ar zemgaļu uzvaru pār krustnešiem. Taču titros lasāms, ka zemgaļu cīņa ar iebrucējiem ilga veselus simt (!) gadus…
“Mums katram ir sava leģenda par Nameja gredzenu – par brīvību, drosmi un izvēli cīnīties par to, kas svarīgs un svēts. Filma būs mūsu stāsts, mūsu leģenda par Zemgales karali Nameju – jaunu, cilvēcīgu, pat mūsdienīgu varoni. Šis stāsts par brīvību ir aktuāls gan Latvijas iedzīvotājiem, svinot mūsu valsts simtgadi, gan tajā sev svarīgas vērtības saskatīs kino cienītāji visā pasaulē,” sacīja filmas režisors Aigars Grauba.
Andrejs Ēķis, “Nameja gredzens” producents, uzskata – jaunā filma ir Latvijai unikāls projekts gan tās vēriena, gan kvalitātes un starptautiskās radošās komandas dēļ, tā kā. “Nameja gredzena” stāstu iedzīvina aktieri no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Lielbritānijas, katrs ieliekot savu sajūtu par latviešiem tik nozīmīgo leģendu.
Pirms pirmizrādes seansa Andrejs Ēķis sacīja: “Kino ir jancīga lieta un nekādā gadījumā ne individuāla. Valsts finansējums bija apmēram 45 procenti, par pārējo paldies komūnas biedrībai – mūsu daudzajiem atbalstītājiem.” savukārt Aigars Grauba atklāja, ka filmā piedalījušies vairāk kā četri tūkstoši cilvēku: “Četrus iedvesmojošus gadus šis Nameja gredzens bija mūsu, tagad, dārgo skatītāj, tas ir tavs.”
Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti – par Nameja gredzenu un zemgaļiem. “Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,” skaidroja Grauba.
Pirmajos iespaidos lūdzu dalīties vairākas sabiedrībā cienītas personības un mākslas lietpratējus. Komponists Uģis Prauliņš: “Lieliski! Esmu gandarīts, priecīgs, laimīgs. Visos parametros latviešu kino kvalitāte, ko pierāda arī šī filma, ir gājusi uz priekšu. Šīs sāga , šis varoņeposs ir pienācīgi atklāts ar atbilstošu mūziku, tajā ir daudz ritma, dzīvības, gana jauneklīgas sajūtas. Skeptiķiem es varētu atbildēt, ka tieši šādai mūzikai jeb muzikālam risinājumam sāgās arī jābūt. Aktieru spēle, protams, ir savādāka nekā pagājušajā gadsimtā, bet man pieņemama. Man pat nebūtu filmai nekādu ieteikumu, kas būtu uzlabojams…Efektīva skaņa, labs mikss. Lieliski iekļaujas mūsdienu sāgu filmu kopainā, man nebūtu kauns ieteikt šādu filmu noskatīties nevienam kolēģim plašajā pasaulē.”
Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, vaicāts, vai viņu filma aizkustināja, atteica – nē, bet apbrīnu gan radīja, ka kaut ko tādu var sameistarot un uztaisīt, un ieguldīt tik daudz radoša spēka un enerģijas: “Filma kā tāds riktīgs latviešu “bojeviks”, un par to vienkārši jāpriecājas. Apbrīnoju Grauba un Ēķa “iekšas”, ka viņi kaut ko tādu dabū gatavu ar šāda vēriena filmai mazu finansējumu. Dodieties visi uz veikaliem un iepērciet Nameja gredzenus!”
Valsts Kultūrkapitāla fonda priekšsēdētājs mākslinieks Edgars Vērpe: “Labs darbs. Krastiņa (mākslinieka dzīvesbiedre Sandra Krastiņa – V.K.) teica, ka tā ir filma puikām. Tas jau ir katra vīrieša sapnis kārtīgi izkauties.”
Filmu vēl neredzējušiem še jāpaskaidro, ka lentē ir daudz un vērienīgu cīņu un kauju ainu, kurās zemgaļi cīnās ar krustnešiem.
“Dūšas pacelšanai, ka mēs varam, pozitīvam noskaņojumam… jā, ļoti skaisti,” – vērtē Sandra Krastiņa. “Kinematogrāfiski vizuāli ar visām uguns atblāzmas liesmām skaista bija aina ar gredzenu kalšanu, kurā pirms izšķirošās kaujas jaunais karalis Namejs lika izkalt savu gredzenu katram zemgalietim, kurš bija gatavs iet cīņā. No viena rodas daudzi. Bija ļoti daudz skaistu, tēlainu epizožu, kas saturēja visu kopā.”
Līdzīgās domās ir arī gleznotāja Vija Zariņa: “Visskaistākais bija saprotamais Nameja gredzena vēstījums. Domāju, daudzi tagad uzzinās, kas īsti ir Nameja gredzens, kādos apstākļos karalis Namejs izšķīrās par nebijušu soli, proti, izkaļot gredzenus visiem dalīties ar tautu varas simbolā. Uzzinās arī to, ka Nameja gredzens simbolizē drosmi, godaprātu un uzticību tēvzemei. Man patīk Graubas pieeja izstāstīt stāstu tā, lai to saprot daudzi plašā pasaulē.”
Mākslinieks Kaspars Zariņš: “Veiksmīgs veikums. Kaut arī varētu likties, ka nedaudz aizņemts no lielbudžeta spēļu filmām, bet vismaz divas trešdaļas no beigām jau bija īsti labi… Jā, es neteiktu, ka kino valoda ir ļoti nacionāla, bet stāsts ir par nacionālās pašapziņas kultivēšanu, kas ir absolūtu nepieciešams. Varbūt nebūtu jāskatās ar skepsi uz zināmu aizguvumu kinovalodā, tieši otrādi, jo internacionālo kino valodu, kādā uzņemta filma un kādu Grauba apzināti izmantojis un kāds viņš savās filmās vienmēr bijis, saprot ļaudis visā pasaulē. No līdzšinējām Graubas filmām šī ir visprofesionālākā. Bet katrā ziņā gluži kā Šekspīra lugā izspēlētas arī visas iespējamās nodevības, kas faktiski raksturīgas joprojām latvju tautai.”
Vija Zariņa gan piebilst – runājot par vizuālo, kinovalodu, viņai brīžiem atsevišķas ainas šķitušas ļoti redzētas… Stāsti par to, ka karaliene – kā filmā noindētā zemgaļu karaļa Viestura sieva – izdarot pašnāvību, dodas līdzi vīram aizsaulē, dzirdēti senajā Ēģiptē. “Bet aktieru tēlojums vienkārši lielisks,” māksliniece piebilst, uzsverot, ka filmas pamatā skaista, cēla ideja, vienkārši un skaidri izstāstīts stāsts.
Kinorežisors Jānis Streičs: “Man negaidīts pārsteigums. Zinot, ka filmas piešķirtie līdzekļi nav nekas, salīdzinot ar tās vērienu, te parādīta tāda attapība, izdoma, kinovalodas sapratne un zināšanas! Esmu ļoti piekasīgs, bet varbūt varētu atrast tikai sīkas blusiņas. Viena no lieliskākajām pēdējā laika filmām.”
Filmas “Nameja gredzens” pirmizrāde notika vienlaikus visos lielākajos kinoteātros Latvijā: Rīgā, Daugavpilī, Siguldā, Valmierā, Smiltenē, Cēsīs, Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā.
“Nameja gredzena” scenārija autori ir Aigars Grauba un Makss Kinnings no Lielbritānijas. Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš Latvijas skatītājiem pazīstams no seriāla “Vikingi”. Galvenajās lomās redzēsim arī lietuviešu uzlecošo zvaigzni Aisti Diržuti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas. Tāpat arī filmā spēlē iemīļoti latviešu aktieri.
“Nameja gredzens” tapis ar Nacionālā Kino centra atbalstu. “INav šaubu – ieceres un ambīciju ziņā “Nameja gredzens” ir unikāls projekts Latvijas kino kontekstā, cerams, tas radīs arī starptautisku rezonansi,” uzsvēra Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, piebilstot, ka 2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu atspoguļošanas projektiem uz lielajiem ekrāniem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro. NKC filmu līdzfinansējis, trīs gadu periodā piešķirot tai 700 000 eiro.
