FOTO: Piemin Latvijas Neatkarības karā kritušos ārvalstu jūrniekus 1
Šajās dienās Rīgā notiek vairāki piemiņas pasākumi, godinot Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrniekus, kas krituši, sniedzot atbalstu Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, informē Aizsardzības ministrija.
1919. gada rudenī Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpē bija arī īru jūrnieki, sniedza nepieciešamo artilērijas atbalstu Latvijas armijas desanta operācijai Daugavgrīvā.
Šis uzbrukums bija sākums Rīgas un pārējās Latvijas teritorijas atbrīvošanai no Bermonta armijas. Kauju laikā gāja bojā deviņi un tika ievainoti seši sabiedroto jūrnieki.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir atklāta izstāde “Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā”, ko veidojusi Lielbritānijas vēstniecība Latvijā.
Izstāde tapusi sadarbībā ar vēsturniekiem un atmiņas institūcijām Latvijā un Lielbritānijā, un sniedz ieskatu foto materiālos par diplomātijas un militāro vēsturi, Latvijas Neatkarības karu, kā arī britu un latviešu karavīru ikdienas gaitām.
Viens no izstādē apskatāmajiem dokumentiem ir no Lielbritānijas Nacionālā arhīva atvestais britu karakuģa “HMS Dragon” kuģa žurnāla oriģinālais eksemplārs, kurš glabā ierakstus no 1919. gada 17. oktobra, kad “HMS Dragon” cieta apšaudē, sniedzot atbalstu Latvijas armijai.
Šodien, 17. oktobrī, Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā Daugavgrīvā notika ziedu nolikšana piemiņas vietā kritušajiem sabiedroto valstu jūrniekiem, Nacionālo bruņoto spēku kapelāna aizlūgums, kā arī iziešana jūrā ar mīnu kuģi M-08 “Rūsiņš” un piemiņas vainagu nolaišana jūrā vietā, kurā tika sašauts kuģis “HMS Dragon”.
Piemiņas pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, kā arī Francijas vēstniece Latvijā Odile Supizona (Odile Soupison), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon) un Īrijas Republikas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs (Jim Hennessy).
Piemiņas pasākumus ar savu klātbūtni pagodina 1919. gadā bojā gājušo jūrnieku tuvinieki, norāda AM.
18. oktobrī plkst. 11.00 11. novembra krastmalā, Rīgā pie piemiņas plāksnes franču kapteinim Žanam-Žozefam Brisonam (Jean-Joseph Brisson) notiks piemiņas ceremonija, kas būs veltīta kapteinim Brisonam, kurš 1919. gadā vadīja franču-britu jūras spēkus, un sabiedroto jūrniekiem, kuri sniedza atbalstu Latvijas Neatkarības karā. Piemiņas ceremonijā Latvijas aizsardzības nozari pārstāvēs atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Savukārt 18. oktobrī plkst. 12.00 Francijas vēstniece Latvijā O. Supizona Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pasniegs grāmatu “Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas”, kas pirmo reizi tulkota latviešu valodā. Grāmata tiks ievietota Tautas grāmatu plauktā.
